Nesen raidījumā stāstījām par melno stārķi, kura populācijas pieaugums Latvijā nav gaidāms. Bet ir kāda putnu suga, par kuru esam lepojušies ilgu laiku. Latvijā dzīvo liela daļa visas Eiropas mazo ērgļu populācijas, tāpēc to sargāt ir starptautiska atbildība. Kas paveikts mazā ērgļa labā un vai apstākļi ir labvēlīgi mazā ērgļa populācijas pieaugumam? Kādas akūtas vides problēmas atklājas, veidojot aizsardzības plānu mazajam ērglim, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro ornitologs, Latvijas Dabas fonda pārstāvis Jānis Ķuze.

Pētnieks norāda, ka mazais ērglis ir vienīga putnu suga, par kuras aizsardzību esam atbildīgi starptautiski.

„Ir virkne iemeslu, kas liek domāt, ka nevajadzētu atslābt, domājot par mazo ērgļu aizsardzību, sarunā norāda Jānis Ķuze. „Ne visur Eiropā mazajam ērglim klājas labi. Ir valstis, kur izmisīgi tiek organizēti aizsardzības pasākumi, lai noturētu mazo ērgļu populāciju pie dzīvības.”

„Latvijā ilgstoši mazajam ērglim bijušas zemas ligzdošanas sekmes, kas no populācijas ilgtermiņa veselības viedokļa nav laba zīme. Plus vēl tas, ka mazais ērglis ir migrējoša suga, kas nozīmē, ka šīs sugas putniem, kas ligzdo Eiropas ziemeļaustrumu daļā, ir jāšķērso sarežģītas teritorijas, lai tiktu līdz Āfrikas dienvidiem un atpakaļ. Arī ziemošanas teritorijās ir visādi izaicinājumi,” turpina pētnieks.

Jānis Ķuze arī min, ka mainās Latvijas ainava - pieaug lauksaimniecības intensitāte, samazinās zālāju platības, arī mežos nenodrošinām tik labu šo putnu ligzdošanas vietu aizsardzību, kā to vajadzētu darīt.

„Ņemot šīs pazīmes kopumā, nav pamata uzskatīt, ka mazo ērgli nebūtu nepieciešams aizsargāt. Tas ir jādara un

tā ir vienīgā putnu suga, par kuras aizsardzību esam atbildīgi starptautiskā līmenī. Nav citas putnu sugas, par kuru var teikt, ja Latvijā ar to notiek kaut kas slikts, tad tas var atsaukties uz visu globālo populāciju.”

Ziemojošo putnu uzskaite Baltijas jūrā

Ik gadu, pateicoties ornitologu aktīvai darbībai, pieaug putnu vērotāju skaits. Bet ir tādas vietas, kur amatieri nevar saredzēt šos lidoņus. Tā ir ziemojošo putnu uzskaite Baltijas jūrā. Kā notiek šo datu vākšana, ornitologiem sēžot nelielā lidmašīnā?

Nelielā divmotoru lidmašīnā tas ir drošības pēc, ja gadījumā viens no dzinējiem sabojājas, sēd gaisa kuģa pilots, kuram ir svarīgi lidojuma laikā saglabāt vienmērīgu augstumu, tas ir 76 metrus virs jūras līmeņa, un  speciālisti, kuru bagāžā ir GPS uztvērējs un diktofons un, protams, termoss ar tēju vai kafiju un uzkodas, jo mēraparātam ir jābūt  labi uzturētam – tā par proviantu smaidot saka Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta pētniece  Antra Stīpniece, viena no ilggadīgām ūdens putnu pētniecēm un skaitītājām.

Ziemojošo putnu uzskati organizē un datus apkopo LU Bioloģijas fakultātes Zooloģijas un dzīvnieku ekoloģijas katedras vadītājs Ainārs Auniņš. Viņš stāsta par par Baltijas jūrā ziemojošām putnu sugām un to uzskaiti.

Bet turpinot par putnu skatītāja darba specifiku, Antra Stīpniece bilst, ka arī ir jāiemācās noturēt uzmanību, lai pirmajā stundā neizšķiestu visu sajūsmu un enerģiju un  koncertēšanās spējas paliktu nemainīgas visu lidojuma laiku.