Nešaubīgi, mellenes ir viena no Latvijas dabas bagātībām un pasaulē pieprasījums pēc tām arvien aug. Zinātnieki kā pasaulē, tā arī Latvijā gūst aizvien jaunus pierādījumus par melleņu labajām īpašībām cilvēka veselības saglabāšanā. Mellenēm ir arī būtiska loma tautsaimniecībā, un zinātnieki Latvijā pēta aizvien jaunas iespējas šo ogu pārstrādei un izmantošanai kā pārtikā, tā zāļu ražošanā. Taču ko mēs zinām par to, kā mellenes aug, kā veidojas to kolonijas un kā mellenājus ietekmē apkārtējā vide un klimata pārmaiņas? Stāsta Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” pētniece Agnese Gailīte un Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes docente Iluta Dauškane.

Izrādās, lai melleņu mētras izaugtu un dotu ražu, jāgaida gana ilgi. Iluta Dauškane atklāj, ka jāpaiet vismaz 30 gadiem, lai mellenāji izaugtu un sāktu kārtīgi ražot mežā, kur bijusi kailcirte.

Līdzīgi kā kokiem ir gadskārtu apļi un tos var pētīt, tādas pašas ir arī melleņu krūmiem. Un tās pastāsta, kā augi jūtas. Gadskārtas veidojas melleņu mētras stumbriņā un, izmantojot īpašas metodes, var izdarīt griezumu un pētīt. Arī auga saknēs veidojas gadskārtas.

Vecākā Latvijā atrastā melleņu mētra ir 23 gadus vecas. Pasaulē ir pat 80 gadus veci melleņu krūmi.

Melleņu gadskārtas ir svarīgi saistīt ar klimata izmaiņām un kā tas mainīs ražību, un arī ar šobrīd aktuālu tēmu – mežu apsaimniekošanu.

Mellenes ir viens no prioritāriem nekoksnes resursiem. Šobrīd par klimata ietekmi uz mellenēm ir maz pētījumu un tie ir pretrunīgi. Vairāk ir pētījumi ir par mellenēm un mežu apsaimniekošanu. Secinājums – visbīstamākās mellenēm ir kailcirtes, jo tad lielākā daļa melleņu iet bojā, jo mainās apgaismojums un klimats, kā arī tehniski tiek bojāta augsne.

Arī jaunaudzēs nav liela melleņu ražas.

Ruiša pūķgalve - gada augs 2020.gadā

Skaistu ziedu, prasīga un reta – tāda ir Ruiša pūķgalve – 2020.gada augs, ko izvēlējās Latvijas botāniķu biedrība.

Skaisti skan gan zinātniskais nosaukums Dracocephalum ruyschiana, gan arī pats zilganais zieds ir krāšņs. Kā var lasīt Latvijas botāniķu biedrības mājas lapā, tad augs šo nosaukumu ieguvis par godu holandiešu izcelsmes botāniķim un anatomam Frederikam Ruišam, bet Latvijā Ruiša pūķgalvi pirmoreiz atradis dabaspētnieks Eduards Lēmanis un tas noticis pirms aptuveni 200 simtiem gadu. Iepazīt tuvāk šo augu palīdz Latvijas Botāniķu biedrības valdes locekle Maija Medne

Pasaulē izplatītas ap 40 pūķgalvju sugu. Daudzas no tām ir mazprasīgas un aug pat dzelzceļa malās. Pūķgalves ir iecienījuši bitenieki kā labu nektāraugu saviem kukaiņiem un arī ārstniecisko tēju sastāvā var sastapt pūķgalvi.