Šīs dienas raidījuma Zināmais nezināmajā galvenais varonis ir ļoti būtisks cilvēka ķermeņa asinsvards. Proti, miega artērija. Raidījuma otrajā daļā runāsim par to, kā problēmas miega artērijā ietekmē cilvēka kognitīvos procesus, taču pirms tam stāsts par to,

kāpēc šis asninsvads tik nozīmīgs un kā par to rūpēties?

Miega artērijai ir ļoti būtiska loma mūsu organismā – tā apgādā smadzenes ar asinīm. Iemesli, lai sabojātu miega artēriju, ir tādi paši kā daudzām citām kaitēm - neveselīgs dzīvesveids, stress, un citas hroniskas saslimšanas.

"Nosaukums cēlies no grieķu valodas, tulkojumā tas nozīmē - apdullis, aizmidzis, nespējīgs domāt. Iemesls šādam nosaukumam cēlies no tā, ka nospiežot šo artēriju, cilvēks zaudē samaņu un aizmieg. Lēnām tas ir iegājies ne tikai tautas valodā, bet arī medicīniskajā apritē," tā Dainis Krieviņš.

Kāpēc miega artērija gadiem ejot nosprostojas, kā un kāpēc tā ir jātīra skaidro P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas asinsvadu ķirurgs, Latvijas Universitātes profesors Dainis Krieviņš.

Profesors Krieviņš stāsta, ka Latvijā katru gadu ap 6000 cilvēku ir nopietni veselības traucējumi aizsprostotas miega artērijas dēļ, un tas ir liels skaits. Par aizsprostotu miega artēriju sākotnēji nekādi simptomi neliecina, bet ikviens no mums

P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā katru gadu tiek operēti ap 500 pacientu ar miega artērijas traucējumiem.Profesors Krieviņš norāda, ka šo operāciju rezultāti ir labi. Līdzīgi kā onkoloģijas pacientiem ir ieviests zaļais koridors, arī Paula Stradiņa klīniskajā slimnīcā tāds attiecas uz cilvēkiem, kuriem ir konstatēts insulta risks, aizsprostotas miega artērijas dēļ. Divu nedēļu laikā šādi cilvēki tiek pie operācijas.

Miega artērijas sašaurinājuma ietekme uz domāšanas procesiem

Kad esam uzzinājuši, kāda ir miega artērijas nozīme, pievēršamies jautājumam par to, vai un kā cilvēka kognitīvās funkcijas ietekmē miega artērijas sašaurinājumi jeb stenoze. Stāsta Rīgas Stradiņa Universitātes Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedras docētāja Elīna Pūcīte, kura nesen par šiem jautājumiem aizstāvēja

"Ir zināms, ja ir sašaurināta miega artērija, ir liels risks, ka attīstās insults. Bet neskaidrs bija jautājums, kas notiek ar tiem pacientiem, kuriem ir sašaurinājums, bet par laimi vēl nav insults," skaidro Elīna Pūcīte. "Vai šis sašaurinājums ir asimptomātisks, vai tomēr ir bez simptomiem, vai dod simptomus, ko ikdienā nepamanām. Insultu mēs visi pamanām, bet par vēlu. Bet izmainās domāšanas procesus nepamanām, vai norakstām, ka tas ir kaut kas cits."

"Ideja bija tāda, paskatīties, vai ir izmaiņas, ja veic sašaurinājuma likvidēšanas operāciju, vai ir izmaiņas domāšanas procesā," turpina Elīna Pūcīte.

Viņa tikusies ar cilvēkiem, kuriem bija miega artērijas sašaurinājums, kas nāca pie asinsvadu ķirurga. Ar pacientiem pētniece tikās pirms operācijas, pārbaudīja domāšanas funkciju, tad tikās pēc pusgada un gada. Veicot tekstus izvērtēja, vai ir uzlabošanās, pasliktināšanās vai situācija nemainās.

Tāpat testi veikti arī ar tiem, kam ievietots stents, kā arī ar tiem pacientiem, kuriem neveica operāciju, bet viņi saņēma medikamentus.

Rezultāti rāda, ka cilvēkiem, kuri operēti, kognitīvā funkcija pārliecinoši uzlabojas.

To pacientu grupā, kuri lietoja medikamentus vai viņiem ievietots stents, izmaiņas domāšanas funkcijā nebija. Katrā ziņā, situācija nepasliktinājās.