Šķiet, vairumam tas vairs nav jaunums, ka ne visa vidē nonākusī plastmasa ir ar aci saredzama. Mikroplastmasu - mazas plastmasas daļiņas mēs apēdam, iedzeram, atstājam dabā un liela daļa no tās nonāk arī ūdeņos. Bieži redzēti šausminoši kadri no dažādām silto zemju jūrām un okeāna piekrastēm - plastmasas tur netrūkst. Mūsu pašu piekrastē varam tikt līdz ūdenim, nebrienot cauru plastmasas pudeļu un citu atkritumu kalniem. Taču plastmasas atkritumu netrūkst arī šeit.

Latvijas Hidroekoloģijas institūts nule kā ir beidzis darbu pie paraugu vākšanas, lai pētītu, cik daudz un kāda mikroplastmasa atrodama Baltijas jūrā. Pētniekiem priekšā vēl liels darbs, taču pirmos secinājumus jau varam izdarīt. Kādi tie ir, raidījumā Zināmais nezināmajā atklāj Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētniece Ieva Putna-Nīmane.

“Piesārņojums lielākoties ir no iepakojuma. Mēs esam polietilēna valsts, tas ir iepakojuma piesārņojums," atzīst Ieva Putna-Nīmane.

Pirmais secinājums pēc paraugu ievākšanas – mikroplastmasa ir Baltijas jūrā. Pētnieki ir ievākuši ievērojamu daudzumu paraugu, tagad jāveic to analīze. Lai arī precīzus piesārņojuma avotus vēl nevar identificēt, daudz piesārņojuma ir tie no iepakojuma.

Kā pārziemo jūras iemītnieki?

Vasarā jūrās bieži novērojama aļģu ziedēšana, tāpat varam manīt peldošas zivis, un arī citiem jūras iemītniekiem tas kopumā ir liels aktivitātes laiks. Ziemā, kad jūrā paši nepeldamies un krastus klāj sniegs vai ledus, liekas, ka arī jūras ūdeņos dzīve ir apstājusies. Vai tas patiešām ir un kā jūras iemītnieki pārziemo, stāsta Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece Solvita Strāķe, kā arī Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" Jūras nodaļas vadītājs Ivars Putnis.

Kāpēc „aļģu ziedēšanu” pamatā var novērot pavasarī? Tas saistīts galvenokārt ar ūdens temperatūru un pieejamām barības vielām, kas būtu slāpeklis un fosfors. Visintensīvāk šīs barības vielas ieplūst jūrā pavasara periodā upju palu laikā. Minerālvielas no upēm tiek skalotas laukā, un tās plūst uz jūru. Par jūras organismu dzīves cikliem un pielāgošanos ziemai turpina Solvita Strāķe.

Šobrīd gan ziemas kļūst daudz maigākas, un organismi tam pielāgojas. Piemēram, periods, kurā veidojas zooplanktona ilgolas, kļūst īsāks, un bieži vien rudenī pēdējā paaudze dzimst vēlāk nekā tas bija pirms vairākiem gadu desmitiem.

Dažiem organismiem gan varētu būt grūtāk pielāgoties klimata pārmaiņām, un te vietā pieminēt tādu vārdu salikumu kā „klimata bēgļi”. Proti, ja seklākie jūras līči uzsiltu straujāk, tad organismiem kļūtu par karstu, tāpēc vajadzētu pārvietoties tuvāk Ziemeļjūrai un Atlantijas okeānam. Piemērs varētu būt Solvitas Strāķes pieminētās daudzgadīgās aļģes. Ja šobrīd to koncentrācija pie mums vēl ir liela, jaunākie pētījumi rāda, ka tuvāko 50 gadu laikā tā varētu veidoties mazāka. Bet planktons un aļģes nav vienīgie organismi jūrā.