Turpinot stāstus par vardarbību ģimenē, pievēršamies pavisam konkrētai pieredzei - proti, vai un kā karadarbība un dalība dažādās militārās misijās ietekmē cilvēku? Cik tāls ir ceļš no varonības līdz vardarbībai? Droši vien vismaz daļēju atbildi varam gūt, pētot karavīru dzīves stāstus. Kas notika ar karavīriem pēc Latvijas neatkarības cīņām? Tiesībsargājošo iestāžu arhīvi vēsta, ka liela daļa no viņiem nostājās arī uz noziedzības takas. Vai un kā tas, ka esi bijis karavīrs un pieredzējis karu, veicina vardarbību? Ko mēs zinām par Latvijas karavīru spēju tikt pāri kara pieredzei agrāk un kā ar karavīriem Latvijā un pasaulē strādā mūsdienās, lai pēc misijām mājās atgrieztos aizvien cilvēki, ne varmākas, skaidro Latvijas Okupācijas muzeja vēsturnieks, Latvijas Nacionālās aizasrdzības akadēmijas vecākais pētnieks Kārlis Dambītis un Rīgas Stradiņa Universitātes profesors, Psihiatrijas un narkoloģijas katedras docētājs, Militārās medicīnas pētījumu un studiju centra vadošais pētnieks Māris Taube.

Māris Taube skaidro, ka posttraumatiskā stresa sindroms ir raksturīgs militārpersonām, jo viņi atrodas dzīvību apdraudošās situācijas, visu laiku atrodas stresa situācijā, spriedzē, visu laiku ir apdraudējums dzīvībai, kas ir nopietns.

"Cilvēks atrodas spriedzes situācijā kādu laiku, izolācijā, militārā režīmā, atgriežoties ir dabīgās reakcijas, aizsargmehānismi, viņš izlādējas," norāda Māris Taube.

Mūsdienās pie karavīriem, kas dodas misijās uz pasaules karstajiem punktiem kapelāni, medicīnas darbinieki, psihologi, lai sagatavotu atgriezties ikdienas dzīvē.

"Taču joprojām ir tā, ka cilvēki atgriežas, ir šī izlāde, alkohola lietošana, azartspēles. Tie ir būtiski faktori," norāda Māris Taube. "Ir arī attiecībās, ģimenē virkne problēmu. Tā ir kā izlāde, piedzīvojumu meklēšana."

Pētnieks norāda, ka ar militārpersonām rūpīgi strādā, bet lielāka problēma ir veterāni. Viņš atsaucas uz ASV pieredzi, kur daudz strādā ar veterāniem, bet arī Latvijā ir dažādas veterānu kopas, piemēram, Afganistānas kara veterāni, un daudz nezinām par  viņu veselību, ir daudz, ko strādāt.

"Viens ir ka lieto alkoholu, bet otrs - sāk iesaistīties kādās kriminālās situācijās. Tas ir ļoti bīstami," atzīst Māris Taube.

Lai palīdzētu karavīriem, kas atrodas misijā, nav viena risinājuma un viennozīmīgas atbildes.

Fundamentālisms

Fundamentālisma definīcija skan šādi - tā ir konservatīva reliģiskā kustība, kurā iesaistītie cilvēki uzskata, ka ikviens svētajos rakstos rakstītais vārds ir skaidrojams burtiski. Trāpīgāku skaidrojumu šim jēdzienam ir devis Romas pāvests Francisks, sakot, ka fundamentālisms ir "visu reliģiju slimība". Šodienas fundamentālisma redzamākā seja ir islāma radikālisti, taču skatot plašāk ir jārunā ne tikai par reliģisko fundamentālismu.

Viena patiesība, viens risinājums visām problēmām, brutāla attieksme uz kritiku - tie ir daži faktori, kas raksturo fundamentālistu uzskatus, skaidro Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs un kognitīvo zinātņu pētnieks Jurģis Šķilters.