Lai arī laiku pa laikam katrs no mums gan jau pieķer sevi pie domas, ka dzīvē būtu jāmaina savi ieradumi, tiem tomēr mūsu ikdienā ir īpaša vieta. Ja tā padomā, cik gan darbību mēs neveicam automātiski, pat nepiedomājot – vienalga vai tā būtu tējkannas ieslēgšana no rīta, apavu uzvilkšana vai vēl kas tamlīdzīgs. Ieradumiem ir milzīgs spēks un loma, atslogojot smadzenes no liekas informācijas apstrādes un tieši pateicoties ieradumiem tējkannas uzlikšana neprasa mūsu smadzenēm milzīgu piepūli. Kā un kāpēc veidojas ieradumi un kāpēc daži no tiem kļūst par daļu no mūsu ikdienas viegli un nemanāmi, bet daļa prasa īpašu piepūli, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro psihoterapeits Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatikās medicīnas un psihoterapijas katedras docents Artūrs Utināns.

Ko nozīmē domāt loģiski?

Loģiskā domāšana, šķiet, ir tas vārdu salikums, kas ikdienas sarunās ienāk itin bieži, proti, dzirdām aicinājumus "ieslēgt loģisko domāšanu" vai arī sakām, ka noguruma dēļ vairs nespējam loģiski spriest. Tieksme loģiski domāt ļāvusi cilvēkam evolūcijas laikā izdzīvot un šādai prasmei arvien ir liela nozīme, kaut laikmets kļuvis digitāls. Ja reiz loģiskā domāšana ir cilvēkiem klātesoša, vai to būtu nepieciešams kaut kā speciāli "ieslēgt"un tā "izslēdzas" noguruma brīdī, skaidro Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes profesors Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs Jurģis Šķilters.