Ir grūti saprast, kurš kuram pieder - kaķis cilvēkam vai cilvēks kaķim, taču viens otru esam iemīļojuši jau divpadsmit tūkstošus gadu - aptuveni tikpat ilgi, cik ilgi cilvēkam labākais draugs ir suns. Taču atšķirībā no suņa, kaķi nav radikāli mainījuši nedz savu izskatu, nedz paradumus, salīdzinot ar saviem savvaļas priekštečiem. Varbūt tieši tas ir bijis iemesls, kāpēc cilvēki ir  radījuši vairākus desmitus kaķu šķirņu. Pirms kāda laika raidījumā Zināmais nezināmajā stāstījām par to, kādas veselības problēmas sastopamas dažādām suņu šķirnēm. Taču zinot, ka Latvijā populārākais mājdzīvnieks ir kaķis, neapšaubāmi jāpievērš uzmanība šiem neatvairāmajiem mājas mīluļiem. Kas specifisks dažādām kaķu šķirnēm un kādas veselības problēmas raksturīgas dažādu šķirņu kaķiem, kā tās diagnosticē un ārstē, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro veterinārārste Liene Dindone un veterinārārste-kardioloģe Dita Stalte.

Mājas kaķa evolūcija

Iespējams, mēs drīzāk pierunājām kaķi palikt pie mums - cilvēkiem, nevis apzināti to pieradinājām, un vērojot kaķa neatkarīgo uzvedību valda uzskats, ka šis dzīvnieks ir tikai pa pusei pieradināts - tā uzskata zinātnieki. Mežzinātnes institūta „Silava” zinātniskā asistente zooloģe Agrita Žunna stāsta par mājas kaķa priekštečiem un tā ceļu līdz cilvēka mājām.

Krievijā būs savs rezervāts Pallasa kaķim

Dabas aizsardzības institūcijas Krievijā ir nolēmušas ierobežot 32 kvadrātkilometru lielu teritoriju Saiļu Gemskijas nacionālajā dabas parkā, kas atrodas Altaja teritorijā, Krievijas dienvidos. Šis rezervāts kļūs par mājvietu retai un apdraudētai savvaļas kaķu sugai - Pallasa kaķim jeb manulam.

Pasaulē ir pavisam nedaudz šo apbrīnojamo, neparasto kaķu, un zinātniekiem nav bijušas iespējas tos pētīt. Zoologi cer, ka, pateicoties jaunajai dabas rezervāta teritorijai, izdosies paglābt šos kaķus no tālākas iznīcības un ļaus tuvāk iepazīt šos neparastos zīdītājus. Līdzšinējās zināšanas par manuliem ir visai niecīgas un pēdējās desmitgadēs nav uzzināts itin nekas jauns.

Par manuli jeb Pallasa kaķi savulaik pirmais rakstiskas liecības sniedza vācu dabas pētnieks Pīters Pallas - tas notika 1779. gadā un, pateicoties viņam, arī kaķis ticis pie sava vārda. Sākotnēji tā latīniskais nosaukums bija Felis manul, taču pēdējos gados tas ir pārdēvēts par Oto-colo-bus manul. Otocolobus no grieķu valodas nozīmē - neglītās ausis un tā arī šī kaķa raksturīgākā pazīme - mazas aušeles, kuras tie ievelk dziļāk kažokā, kad ir satraukti vai ložņā.

Manula kažoks ir ārkārtīgi biezs, līdz ar to, tie izskatās krietni lielāki, nekā ir patiesībā, lai gan ir tipiska mājas kaķa izmērā. Kažoks ļauj šiem dzīvniekiem iebiedēt dabiskos ienaidniekus, taču diemžēl ne malu medniekus, kuri ir pamatīgi samazinājuši šo dzīvnieku populāciju, īpaši Mongolijā.

Šobrīd pasaulē ir tikai daži zinātnieki, kas pēta manula kaķus un īpašu atsaucību raisījušas videonovērošanas metodes, ar kuru palīdzību šobrīd tiek apzināts populācijas lielums Sibīrijas apkārtnē.