Tas, ka mutes dobums ir pamatīga mikroorganismu krātuve nav nekas jauns - bet arvien vairāk pētnieku norāda uz to, cik liela saistība ir mikrobiem mutē ir ar ķermeņa vispārējo veselību. Kādi mikroorganismi dzīvo mūsu mutes dobumā un kā tie ietekmē cilvēka ķermeni, skaidro Rīgas Stradiņa Universitātes docente un pētniece Ilze Maldupa. Kas vēl ietekmē baktēriju dzīvi mūsu organismā, atklāj Latvijas Universitātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģiju institūta vadošais pētnieks Jānis Liepiņš.

"Cilvēka organisms ir kā superorganisms, jo tajā ir tikpat dzīvnieku šūnu, cik mikroorganismu. Pēc ģenētiskā materiāla mums ir desmit reizes vairāk mikrobu ģenētiskās informācijas. Ir diezgan aizdomīgi, vai es runāju kā cilvēks, vai mani vada mikrobs," sarunas sākumā min Ilze Maldupa.

Cilvēka mutē ir ap tūkstoti dažādu sugu mikrobu.

"Tagad mums ir skaidrs, ka vairāk ir jāskatās nevis uz mikrobu nosaukumiem, bet viņu funkcijām. Kaut arī mutē ir miljoniem baktēriju, katrai grupai ir kaut kāds noteiktas funkcijas. Kopumā visas šīs funkcijas ir vajadzīgas. Varētu salīdzināt ar uzņēmumu, mums ir direktors, ekonomisti, juristi, arī pakopēji IT speciālisti, visi mums ir ļoti vajadzīgi. Mēs nevar iedomāties uzņēmumu, kur ir tikai direktori, tur nekas nenotiek," salīdzina Maldupa.

Maldupa skaidro, ka, cilvēkam piedzimstot, ģenētiski ir noteikts, ka siekalu sastāvs būs tāds, kas piesaistīs labās baktērijas. Ja dzīvotu pareizi, būtu jāveidojas labam mikrobiomam, kuram svarīgas funkcijas visam organismam.

"Ja izdarām kaut ko savā dzīvē nepareizi, un tagad ir atklāts, ka viena no svarīgām nepareizām lietām ir uzturs ar palielinātu ogļhidrātu un tauku daudzumu.

Visvairāk mutē slikto vidi rada cukurs. Ja mēs piegādājam daudz brīvi izmantojamos ogļhidrātus mūsu it kā labajām baktērijām, tās ir spiestas tos izmantot. Tā rezultātā vide kļūst arvien skābāka, tādā vidē labās baktērijas nevar tik labi iedzīvoties un viņu vietu ieņem sliktās.

No tām ir grūti ir tikt vaļā un ar tām saistām daudzas saslimšanas ne tikai mutē, bet arī zarnās," norāda Maldupa.

Labie vīrusi - bakteriofāgi un nākotnes medicīna

Bakteriofāgi jeb vīrusi, kas pārtiek no baktērijām – kā šie vīrusi var aizstāt antibiotikas un cilvēka ķermenī darboties un iznīcināt tur esošos kaitniekus – pie šāda pētījuma jau labu laiku strādā jaunais ārsts nefroloģijas rezidents un mikrobiologs Kārlis Rācenis. Par labajiem vīrusiem un to darbību, kā arī nākotnes medicīnu stāsta jaunais ārsts nefroloģijas rezidents un mikrobiologs Kārlis Rācenis.

Bakteriofāgu terapija, jeb vīrusi, kuri inficē tikai baktērijas nav pēdējā laika jaunums, to mediķi jau atklāja pagājušā gadsimta sākumā, bet šādu vīrusu, tā teikt, apmācīšana, konkrēto baktēriju apkarošanā ir visai laikietilpīgs process, tāpēc šobrīd daudzviet pasaulē šāda vīrusu terapija norit eksperimentālā kārtā. Kārlis Rācenis šajā laikā turpina savu iesākto darbu pie disertācijas par bakteriofāgu terapiju. Viņš arī telefoniski skaidro, kādi tad ir šie vīrusi un kā tie darbojas.