Tu esi tas, ko tu ēd - šo bieži dzirdēto teicienu nereti attiecinām uz cilvēka pašsajūtu un veselību, taču to noteikti varētu saistīt arī uz mūsu pašu identitāti. Latvijas Universitātē šobrīd notiek darbs pie pētījumiem par to, kā nacionālā identitāte radusies virtuvēs.

Mūsu nacionālo identitāti veido visdažādākie rituāli, tradīcijas un paradumi, un nenoliedzami - tā visa starpā ir arī ēdiens. Latvijas Universitātes pētnieciskā projektā “Nacionālā identitāte – gastropoētiskais aspekts” dalībnieki literatūrā meklē to, kā kultūra mijiedarbojas ar ēdienu un dzērienu un ko šī mijiedarbība var pastāstīt par mums pašiem. Par Ulmaņlaika  pavārgrāmatām un krievu nacionālo virtuvi, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes vadošā pētniece Astra Spalvēna un Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes docente Svetlana Pogodina.

Alkohola lietošanas paradumiem stāsti 20. gs sākuma literatūra

Šī paša  projekta – “Nacionālā identitāte – gastropoētiskais aspekts” – ietvaros literatūrzinātnieks Arturs Skutelis pēta, kas pagājušā gadsimta 20. un 30. gadu latviešu  literatūrā tiek rakstīts par alkoholu.

“Iekšrīgas slepenais krodziņš „Pie jautrā kuratora”. Lai gan garā un šaurā zālīte bij tukša, viņi ieņēma vienu no trim pie jautrā kuratora kabinetiem Pudele šņabja šefam, pudele konjaka dāmām. Un spēcīgas vakariņas visam pamatam. Jau uz vakariņu beigām visiem nodibinājās noteikts garastāvoklis.”

Tā romānā „Latvijas karalis, jeb cilvēks kam visi parādā”, kura autori ir Jānis Grīns un Valdis Grēviņš, var lasīt vienu no daudzajiem fragmentiem par alkohola lietošanu.

Vīns, degvīns, konjaks ir iecienītākie no reibinošajiem dzērieniem, kas parādās pagājušā gadsimta 20. un 30. gadu latviešu romānos, atzīst Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes pētnieks un filoloģijas maģistrs Arturs Skutelis. Daļa sarunas par gastropoētisko aspektu latviešu literatūrā ierakstīta jau pagājušā gada rudenī, daļa, veidojot šo raidījumu.