Apģērbu ražošana atstāj būtisku ietekmi uz vidi, sākot no dažādu šķiedru ražošanas līdz cilvēku paradumiem un industrijas biznesa mērķiem, kas ļāvuši attīstīties ātrās modes konceptam. Tekstilražošanas industrija šobrīd rada lielāku piesārņojumu pasaulē, nekā aviācija un kuģniecība. Kā būt jāmainās tekstila ražošanai un kāds apģērbs nākotnē varētu būt "viszaļākais", raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē Pasaules dabas fonda Latvijā direktors Jānis Rozītis un Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina un tehnoloģiju institūta zinātniskā asistente Linda Austra Ārende.
Lagūnu pētniecība Latvijā
Lagūnas ir seklas iesāļas ūdens tilpnes jūras malās, kas no jūras ir atdalītas ar smilšu vai akmens joslu, bet ne visas jūras krastā redzamās peļķes var par tādām uzskatīt, skaidro pētnieki.
Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Vides zinātnes nodaļas pētniece Linda Dobkeviča kopā ar kolēģiem šajā vasarā sāka īstenot projektu „Lagūnu ekoloģiskās kvalitātes novērtējums”. Rezultāti būs zināmi nākamā gada septembrī, bet līdz tam noskaidrojam, cik un kādas lagūnas ir Latvijas teritorijā.
Vārds lagūna ir cēlies no latīņu valodas vārda “lacuna”, kas nozīmē – ezeriņš. Pēc Lindas dotā apraksta varam domāt, ka visas pludmalē sastopamās siltās seklās peļķes, kurās parasti patīk plunčāties bērniem, ir nule minētās lagūnas, tomēr tā nav tiesa, lai iegūtu lagūnas statusu, šādām ūdenstilpēm jāatbilst vairākiem citiem kritērijiem.
Šobrīd pastiprinātā interese par konkrētam lagūnām Mērsragā un Randu pļavās Salacgrīvas novadā ir saistīta ar pētījumu, kurā piedalās LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Vides zinātnes nodaļas un LU Bioloģijas institūta Hidrobioloģijas laboratorijas pētnieki. Šajā projektā zinātnieki analizēs lagūnu ūdens ķīmisko sastāvu, gan tur mītošos augus un dzīvniekus un tādējādi tiks iegūti dati par sastopamo sugu sastāvu un daudzveidību. Kā uzsver pētnieki - līdz šim Latvijā šādi kompleksi pētījumi nav veikti, un iegūtā informācija būtiski papildinās zināšanas par lagūnu dabas vērtībām.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (2)
2} Zaļie iekļāvuši kokvilnu,vilnu un linu sliktajā sarakstā.
3} JR un LAĀ nezina,ka atjaunojamie enerģijas avoti nespēj nosegt pieaugošo pieprasījumu pēc enerģijas.
4} Sintētiskās šķiedras tradicionālajiem audumiem sāka pievienot iepriekšējā gadsimtā.
5} Šīs sintētiskās šķiedras gluži,,vienkārši''ir pakāpeniski jānomaina ar oglekļa škiedrām.
6} Šādi iegūtos jaukta sastāva audumus pēc nēsāšanas nedrīkst dedzināt,bet jānoglabā vai jāpārstrādā.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X