Labdarības akcija "Dod pieci!" šogad uzmanību pievērš vides pieejamībai cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Tā ir aktuāla problēma šodien, taču kādu nākotni iezīmē tehnoloģiju un zinātnes attīstība. Vai neiroprotezēšana, jaunu materiālu un robitizētu tehnoloģiju pielietošana nākotnē ļaus uz visiem laikiem aizmirst ierobežojumus, kurus arvien mūsdienās izjūt cilvēki ar kustību traucējumiem, skaidro Rīgas Stradiņa universitātes Rehabliitācijas fakultātes studiju programmas Ortozēšana, protezēšana vadītājs, rehabilitācijas centra  "Vaivari" Ortozēšanas, protezēšanas centra vadītājs Ēriks Šveide.

Tehnisko palīglīdzekļu attīstība starpkaru laikā

Senā Latvijas Sarkanā Krusta žurnālā var atrast datus par to, cik pagājušā gadsimta 20. gados tika izgatavotas un invalīdiem izsniegtas kāju un roku protēzes, kruķi, darba stutkājas, ratiņi - pašbraucēji un vēl citi ortopēdiskie palīglīdzekļi. Kur un kā tie tika izgatavoti un kad sāka izgatavot pirmās protēzes, stāsta Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzeja pētniecības nodaļas vadītājs Mārtiņš Vesperis.

Skatot karadarbības vēsturi, jo vairāk attīstās militārā tehnika, jo vairāk ir cietušo un jo vairāk pieaug prasības pēc dažādiem palīglīdzekļiem, lai atvieglotu šo cilvēku ikdienu. Pirmais pasaules karš, kad aptuveni 20 miljoni cilvēku tika ievainoti vai sakropļoti, ir, tā teikt, kulminācija, kas paģērē dažādu ortopēdisko palīglīdzekļu ražošanu un attīstību, atzīst vadītājs Mārtiņš Vesperis.

Viņš rāda 1926. gadā izdoto Latvijas Sarkanā Krusta žurnālu, kurā var lasīt: "… Latvijas Sarkanā Krusta ortopēdiskās darbnīcas galvenais uzdevums ir apgādāt kara invalīdus ar mākslīgiem locekļiem (protēzēm). Piecu gadu laikā gandrīz visi Lielā un Latvijas atbrīvošanas kara invalīdi jau reiz ir apgādāti ar mākslīgiem locekļiem. Bez invalīdiem pēdējos gados darbnīca pagatavo ļoti daudz protēžu un citu ortopēdisku priekšmetu arī privātiem pasūtītājiem, jo lētās cenas un izturīgais darbs pievelk darbnīcai arvien vairāk pacientu."

Sarkanā Krusta ortopēdiska darbnīca dibināta Rīgā 1921. gadā ar mērķi ortopēdisko priekšmetu pagatavošanai kara un nelaimes gadījumos sakropļotajiem. Kara invalīdiem šie ortopēdiskie līdzekļi pienācās bez maksas. Maksu par tiem sedza valsts vai pašvaldība. Un, šķirstot minēto žurnālu, redzam, ka ortopēdisko zābaku pāris pagājušā gadsimta divdesmitajos gados maksā 100 latu, bet braucamratiņi - 305 latus.