"Venēru skaidrās debesīs šobrīd nevar nepamanīt, tā ir ļoti spoža. Pirms dažām dienām tai garām pagāja Mēness, ne ļoti tuvu, bet izskatījās skaisti,” raidījumā Zināmais nezināmajā atklāj Latvijas Universitātes Astronomijas institūta pētnieks Ilgonis Vilks.

Gan viņš, gan portāla starspace.lv redaktore un Suntažu observatorijas saimniece Anna Gintere mudina šobrīd vērot šo zvaigzni, kas redzama vakaros rietumu pusē. To var ieraudzīt jau tūlīt pēc saulrieta, bet vēlāk, kad kļūst tumšāks, tā ir ļoti spoža un burtiski šajās dienās Venērai ir maksimālais spožums.

“Jāpriecājas par vakara zvaigzni, jāpaskatās uz viņu, jo tā būs redzama līdz apmēram līdz maija vidum, kad arvien vairāk tuvosies Saulei un pazudīs vakara blāzmā,” mudina Vilks.

Anna Gintere gan atzīst, ka Venēra nav tas objekts, kuru būtu interesanti vērot ar teleskopu, jo Venēru klāj mākoņi un ar teleskopu skatoties ir sajūta, ka skatās uz nekvalitātīvu Mēnesi. Ja var fotografēt, izmantojot dažādu filtrus, ir interesanti, jo tad var izšķirt mākoņu struktūras.

Gintere bilst, ka nevajag orientēties uz Mēnesi, meklējot Venēru. Svarīgs ir rietumu virziens, kur noriet Saule, un tā spožā zvaigzne būs Venēra.

Vilks atklāj, ka grasās vērot Venēru, kad tā būs tuvāk Saulei, un arī fotografēt. Viņš mudina gaidīt ziņas.

Vēl ap 5.-6. maiju var cerēt nedaudz ieraudzīt krītošas zvaigznes. Citas planētas redzamas no rīta vai nakts otrajā pusē, Jupiters un Saturns būs labāk redzami vasarā.

Atmosfēra uz Saules sistēmas planētām

Gravitācijas spēks un temperatūra nosaka to, kāds ir atmosfēras blīvums uz debess ķermeņiem – kāds gāzu maisījums jeb atmosfēra ir uz konkrētām planētām un kāpēc uz mēness nav atmosfēras. Par to stāsta astronomijas speciālists Mārtiņš Gills.

Atmosfēra ir gāzveida apvalks, kas apņem planētas un to pavadoņus. Ja uz zemes atmosfēras šis gāzu maisījums ir gaiss un uz mūsu apdzīvotās planētas ir pietiekami daudz skābekļa, tad citviet šo atmosfēru neveido tāds gāzu salikums. Latvijas Astronomijas biedrības pārstāvis Mārtiņš Gills skaidro, kāda ir atmosfēra uz citām Saules sistēmas planētām un kas nosaka tās veidošanos.

Mārtiņš Gills bilst, ka virkne pētnieku meklē veidus, kā vislabāk noteikt to planētas atmosfēras slāni, kas atrodas ārpus Saules sistēmas. Arī uz ekso jeb citplanētām ir mainīga atmosfēra, ir tādas, kas ir mākoņiem klātas, ir ar dzirdu atmosfēru un ar ļoti uzkarsētu atmosfēru.