Ikdienas gaitās droši vien esam pārāk daudz atkarīgi no pulksteņa. Ja savā iekšējā pulkstenī, pēc kura dzīvo mūsu organisms, "ielūkotos" vai vismaz ieklausītos tikpat bieži kā tajā, kas skaita laiku, droši vien būtu daudz veselāki un stiprāki. Raidījumā Zināmais nezināmajā vispirms Zanes Lāces sižets par nakts darba specifiku, ko atklās psihiatre, miega ārste Ija Cimdiņa. Ja ir jāstrādā naktīs, diendusa var palīdzēt tikt galā ar nakts darba izraisīto nogurumu, taču tā neaizvieto veselīgu un vēlamu miega režīmu. Mediķi, ugunsdzēsēji, naktssargi ir zināmākās profesijas, kur notiek darbs maiņās un ir jāstrādā arī nakti, taču kā tas ietekmē mūsu bioloģisko pulksteni un vai ir iespējams šo pulksteni apmānīt?

Savukārt studijā kopā ar LU Bioloģijas fakultātes Cilvēka un dzīvnieku fizioloģijas katedras profesoru Juri Aivaru un psihoterapeiti Inesi Putnieci sarunāsimies par bioritmiem un cilvēka „iekšējo pulksteni”. Kādi ir bioloģiskie cikli un kas nosaka "iekšējā pulksteņa" darbību, kāds iekšējais ritms, pēc kura dzīvo mūsu aknas, sirds, smadzenes...

Īss ieskats tajā, kā vēlētos dzīvo mūsu organisms

Bioloģiskais pulkstenis piemīt gan vienšūņiem, gan arī tik augsti attīstītai būtnei, kā cilvēks. Un visiem tas saka priekšā, kad ēst, gulēt un mosties. Fizioloģiskie procesi jebkuram dzīvam organismam ir cieši saistīti ar vidi - gaismu, temperatūru, atmosfēras spiedienu un skābekļa saturu gaisā. Vairumam augu un dzīvnieku tieši gaisma nosaka aktīvos periodus ikdienas gaitās. Pētot Mēness paisuma un bēguma ietekmi, gadalaiku miju un daudz ko citu pētnieki ir pārliecinājušies, ka visi dzīvības procesi savā būtībā ir ritmiski.

Kas tad notiek mūsu organismos dažādās diennakts stundās? Rīta stundas no 8 līdz 10 esot laiks, kad paaugstinās asinsspiediens un sirdij ir grūtāk pumpēt asinis. Šajā laikā miokarda infarkta iespēja esot trīs reizes lielāka nekā citā diennakts laikā. Laikā no pulksten 10 līdz 12 dienā mūsu smadzenes strādājot vislabāk. Šis ir raženākais laiks intelektuālajam darbam. Šajā laikā arī organisms visaktīvāk pārstrādā taukus. Līdz ar to, ja šajā laikā ēd ko saldu un treknu – tas nevis uzkrājas taukos, bet gan enerģijas veidā nonāk smadzenēs.

Ja ir vēlme dienas vidū nosnausties, nejūtieties vainīgi - cilvēka organisms ir ieprogrammēts gulēšanai divas reizes dienā. Tādēļ laikā no pulksten 12 līdz 16 samazinās bioloģiskā aktivitāte. Tiesa, visvairāk kuņģa skābes izdalās tieši pusdienlaikā – ap vieniem dienā. Un tas notiekot neatkarīgi no tā, vai cilvēks ir kaut ko ēdis, vai nav.

Laikā no pulksten 16 līdz 18 pieaug fiziskā enerģija organismā, tāpēc šajā laikā ir labi veikt fizisku darbu vai nodarboties ar sportu. Bet tas prasa lielu vestibulārā aparāta slodzi, tāpēc sporta nodarbības iesaka vislabāk veikt pirms pusdienlaika, proti, laikā no 10 - 12 dienā. Pulksten piecos dienā organisms pēc atpūtas stundām ir gatavs darbam – šis esot lielisks brīdis svarīgām pārrunām un dažādu nozīmīgu jautājumu risināšanai.

Aktīvi laikā no 6 līdz 8 vakarā strādā aknas. Tāpēc, ja vakarā esat nodomājuši iedzert, piemēram, kādu glāzi vīna, šis esot labākais brīdis to darīt. Aknas šajā laikā vislabāk sadala alkoholu un organisms sasniedz savu bioloģiskās aktivitātes virsotni.

Ja mēs ikdienas gaitās vadītos pēc bioritmiem, tad gulēt mums būtu jāiet laikā no 8 līdz 10 vakarā. Vislabākais miegs esot desmitos vakarā. Savukārt naktī, laikā no 3 līdz 6, ir viszemākā bioloģiskā aktivitāte: sirds ritms ir vislēnākais, asinsspiediens - zemākais, bet asins blīvums palielinās. Arī ķermeņa temperatūra šajās stundās ir zemāka nekā pa dienu.