Modes vēstures lappusēs vēl neiepazīta raidījumā Zināmais nezināmajā ir kāda būtiska apģērbu sadaļa, bez kuras grūti iedomāties komfortablu dzīvi. Tas atpūtas un naktstērpi. No gariem naktskrekliem līdz siltām flaneļa pidžamām, no mājas kostīmiem un grezniem halātiem līdz sporta apģērbam - kā mainījusies atpūtas un nakts tērpu mode laika gaitā un kāpēc modes industrijai bija jārada speciāls apģērbs atpūtai mājās, stāsta modes vēsturniece, mākslas zinātņu doktore Edīte Parute.
Noteikumi apakšveļas ražošanai Padomju Savienībā
Padomju Savienībai bija raksturīga ideoloģija un cilvēku kontrole, tostarp kontrole attiecībā uz apakšveļas nēsāšanu. Funkcionalitāte un higiēna pirmajā vietā, un nost ar izlaidīgo rietumu erotiku. Tomēr arī padomju laika apakšveļā ienāca mežģīnes, lencītes un atšķirīgi krāsu toņi. Par sabiedrībai it kā neredzamo veļu un tās ērtumu dažādos padomju periodos plašāks stāsts.
Ražošanas standarti, centralizēta sistēma, kas apstiprina konkrētus apģērbu modeļus vai izmērus, īsāk sakot – Maskavas noteiktas vadlīnijas, ko, cik un kā ražot, un padomju sociālistiskajām republikām tas strikti jāievēro. Tāpat arī preses kontrole ar padomu slejām par to, kā ģērbties un uzvesties sabiedrībā. Šādi iespējams raksturot padomju varas ietekmi pār cilvēku ikdienu, tostarp tik intīmiem jautājumiem kā apakšveļa.
Par šo tematu stāsta Modes muzeja projektu vadītāju Agrita Grīnvalde. Sarunas gaitā aplūkojam dažus no padomju apakšveļas paraugiem, vairāk tieši uz sievietēm attiecināmiem.
Aplūkojam arī dažus no Modes muzeja krājumā esošajiem padomju perioda apakšveļas paraugiem. Te būtiski pieminēt, ka padomju desmitgadēm ir savas atšķirīgās iezīmes, ko veļā var labi redzēt. Agrīnajam padomju posmam raksturīgs seksualitātes noliegums un apsēstība ar fizisko kultūru. Sporta modē atkailināšanās bija pieļaujama, un sportā izmantotie šorti un krekliņš daudz neatšķīrās no tā laika apakšveļas. 50. gadu apakšveļai raksturīgi, ka tā bija blīvāka, smagnējāka, ķermeņa formas veidojošāka, pastāvēja koriģejošais elements, jo vizuālā kultūra pieprasīja tievo vidukli, kas ne visām sievietēm bija. Vienu no šādiem paraugiem demonstrē Agrita Grīnvalde.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (2)
---Josifs Visarionovičs, kaut arī uzskatīja sevi par gruzīnu izcelsmes krievu, tomēr bija ar kaukāzieša uzskatiem. Tas atsaucās sevišķi uz armiju. Izlēma kādai jābūt virsnieku un zaldātu formai. No Kaukāza pārņemts aizliegums padoties gūstā un obligātā pašnāvība, ko šobrīd Ukrainā vairs neredzam,
--- Viņš arī izlēma uz ilgu laiku, kādai jābūt padomju sievietei. Ja vadonis būtu cits un ilgi dzīvojis rietumos, tad varbūt arī padomju sievietes izskatītos savādāk, jo bija jau arī citas diktatūras, no kā varēja šo to pārņemt.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X