Viens no 2018. gada nozīmīgākajiem zinātnes sasniegumiem Latvijā ir pētījumi triboelektrisko (nano) ģeneratoru izstrādē. Tās ir jauna veida ierīces, kas ļauj apkārtējā vidē esošo mehānisko (vēja, skaņas, svārstību) enerģiju pārvērst elektriskajā. Nākotnē šāda veida ierīcēm būs plašs pielietojums portatīvo elektrisko ierīču uzlādē. Šīs ierīces varēs kalpot kā alternatīva baterijām dažāda veida sensoru un detektoru darbināšanai. Kas šie ir pa ģeneratoriem un kā tie darbosies, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) asociētais profesors Andris Šutka un RTU doktorants Linards Lapčinskis.

Latvijā tapis ilgi spīdošs pārklājums no alumīnija

Pie pagājušā gada pašmāju sasniegumiem zinātnē ir jāmin Latvijas Universitātes Cietvielu Fizikas Institūtā (LU CFI) radītā jaunā metode tumsā spīdoša metālu pārklājumu radīšanai.

Tumšā laboratorijā stikla traukā vārās blāvs šķīdums, kurā mirdzinās tādas kā maldugunis, izskatās, ka dieviņš naksnīgajās debesīs jauktu kokteili, piemetot klāt zvaigznes, tā dzejiski un nezinātniski var apstāstīt to, kas notiek Cietvielu fizikas institūta radiācijas fizikas laboratorijā, kur šīs laboratorijas vadītājs Krišjānis Šmits kopā ar pētnieku Krišjāni Auziņu demonstrē, kā var iegūt ilgi spīdošu pārklājumu uz alumīnija.

LU CFI pētnieku darbs novērtēts kā viens no 12 nozīmīgākajiem sasniegumiem Latvijas zinātnē 2018. gadā. Runa ir par ātru un videi draudzīgu metodi, kā šis spīdošais pārklājums tika iegūts.

Šādus pārklājumus, kas padara gaišas, piemēram, ceļa zīmes, vai avārijas izejas, vai pulksteņu rādītājus, pasaulē jau sāka veidot 1994. gadā, kad tika atklāts, ka konkrētie alumināti ir paši efektīvākie spīdošie materiāli. Pirms tam izmantoja cinka sulfītu, bet tas tik ilgi nespīdēja. Vēl pirms tam spīduma iegūšanai izmantoja radioaktīvus elementus. Krišjānis Šmits skaidro, kā viņu iegūtais materiāls darbojas un kā notika darbs pie minētās metodes.

Arī citviet pasaulē šī videi draudzīgā un energoefektīvā metode pārklājuma iegūšanai ir novērtēta atzinīgi, un šobrīd LU CFI pētnieki strādā pie tā, lai sasniegtu ideālu rezultātu šai metodei.