Tūkstošiem reižu mazāks par matu un tomēr tik jaudīgs, tas ir nanoizmēra materiāls, kuru sastopam teju ik uz soļa ikdienā. To izmanto slēpju un ķiveru ražošanā, te tas paslēpts saules aizsargkrēmā un pat zeķēs. Par nanotehnoloģijām tiešām varam teikt - mazs cinītis gāž lielu vezumu. Nākotnē nanoinženierija sola mums ar aci nesaskatāmus super izturīgus pārklājumus, robotus, kas nogādā pretvēža medikamentus tieši vēžā šūnai un lērumu citu tehnoloģiju. Taču, cik ilgi līdz šiem sasniegumiem mums jāgaida? Kādi nanotehnoloģiju atklājumi jau šobrīd ir daļa no mūsu ikdienas un kas ir pētnieku dienaskārtībā šajā nozarē, raidījumā Zināmais nezināmajā atklāj Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta direktors Andris Anspoks.

Mēs bieži, kad piesārņojums ir īpaši bīstams,piesaucam šīs nanodaļiņas. Tāpat arī par dažādiem krēmiem mēs dažkārt runājam, ka tās nanodaļiņas jau nemaz nav tās labās. Proti, veidojas tāds priekšstats, ka varbūt nano ir kaut kas slikts, jo ir pārāk maziņš un bīstams. Tajā pašā laikā jūs piesaucat pārklājumus, kur tikko tās nanodaļiņas ir, vielas spēj ievērojami mainīt savas īpašības. Kuri ir labi un sliktie nano darbi?

Andris Anspoks: Tas ir tāpat kā visiem citiem materiāliem, tāpat kā sēnes, ir tādas, kuras var ēst, ir tādas, kuras var tikai vienreiz apēst. Tāpat ir ar visa veida materiāliem - ir materiāli, kuri patiešām uz organismu atstāj sliktu ietekmi, ir vielas, kas ir ļoti derīgas. Kāpēc pa nano uztraucas? Es jau minēju, tās ir vīrusa izmēra daļiņas, tas nozīmē, ka šīs daļiņas spēj iekļūt šūnā, izejot cauri membrānai. Un tāpēc katru šādu vielu specifiski pēta, vai viņa neizraisa kaut ko sliktu dzīviem organismiem. 

Bet principā ģenerālais pieņēmums ir tāds, ka darbā ar nanomateriāliem vajag ievērot īpašu piesardzību tāpēc, ka tās vielas viegli var iekļūt organismā. Tajā pašā laikā mēs lietojam saules krēmu, tur ir titāna oksīda nanodaļiņas. Neviens no tā nemirst, jā, tā ir pilnīga taisnība. Cinka ziedi visi lieto, cinkoksīds. Tās vairāk būtu mmikrodaļinas, kuru funkcija ir tieši nokaut kaut ko. Tas viss nav tik triviāli un vienkārši, bet, protams, tā bīstamība ir lieta, ko plaša pielietojuma lietām tiešām pēta un arī bioloģijā tas diezgan interesants virziens.

Lietu interneta loma aizvien pieaug daudzās nozarēs

Šobrīd nu jau miljardos ir mērāms tas iekārtu skaits, kas savienots plašā objektu tīklā un ko ikdienā dēvējam par lietu internetu. Šādas bieži vien bez cilvēka starpniecības darbināmas viedās iekārtas ieņem aizvien lielāku lomu daudzās nozarēs, un viena no šādām jomām ir medicīna. Attālināta pacientu stāvokļa kontrole, viedās gultas slimnīcās, roboti - šie ir daži no piemēriem, kā izpaužas viedā veselības aprūpe. Cik plaša ir šī joma un vai tā nes līdzi arī kādus riskus?

Teiciens, ka visas lietas ir savstarpēji saistītas, lielā mērā būtu attiecināms tieši uz lietu internetu - tīklu, kurā savienotas ar sensoriem saslēgtas iekārtas. Elektronikas un datorzinātņu institūta direktors, vadošais pētnieks un Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis Modris Greitāns sarunā norāda, ka tuvākajos gados šāds iekārtu skaits tīklā tikai palielināsies. No tā varam secināt, ka lietu internets ienāks un jau ir ienācis mūsu ikdienā, tostarp veselības aprūpē. Bet iesākumā atgādinājums par to, kā tad lietu internets darbojas.

--

Podkāstu aptauja: https://ej.uz/podkastuaptauja/