2021. gadā veikalos vairs nevarēs iegādāties ausu kociņus, vienreizējās lietošanas traukus un salmiņus, kuru sastāvā ir plastmasa. Tā lēmis Eiropas Parlaments. Tāpat jau no nākamā gada veikalos Latvijā nedrīkstēs izvietot bezmaksas plastmasas maisiņus. Vienlaikus Eiropā plānots samazināt neaizstājamās plastmasas patēriņu par ceturtdaļu līdz 2025. gadam. Ambiciozi mērķi un lēmumi, apsveicami un sen gaidīti, taču, kā aizstāt šos ikdienas priekšmetus un kāpēc šāda plastmasa ir tik būtisks traucēklis vides veselībai? Kādi būs alternatīvi izejmateriāli un vai bioplastmasa ir videi draudzīga alternatīva izejviela, raidījumā Zināmais nezināmajā analizē vides zinātņu doktors, biedrības "Zaļā brīvība" vadītājs Jānis Brizga un biedrības “Ekodizaina kompetences centrs” pārstāve, inženierzinātņu doktore Jana Simanovska.

"Eiropa nav vienīgā, kas aizliedz plastmasas maisiņus, Āfrikas valstis to izdarījušas jau agrāk un pamatojums tam bija upju piesārņojums ar dažādu plastmasu. Viņu secinājums – aizliegums bijis efektīvs un problēma mazinājusies," atzīst Jana Simanovska.

Vienreizējā plastmasa ir radīta mūsu ērtībai, bet paskatoties vidē, ir jādomā, vai tas vienmēr attaisnojas. Varbūt vienreizējo trauku vietā var lietot kopējos – aizņemties vai izīrēt.

Jānis Brizga skaidro, ka Eiropas lēmumu par plastmasas aizliegumu raisījis Ķīnas lēmums pārtraukt ievest plastmasas atkritumus no Ķīnas. Viņš arī norāda, ka bažas rada "krišana otrā grāvī" - tagad visu ražosim no bambusa vai papīra.

Simanovska uzskata, ka nav jādomā tikai par plastmasu, bet kā mēs kopumā attiecamies pret atkritumiem, vai esam tiesīgi vidē atstāt atkritumus.