Šajā sezonā Latvijā vēl nav bijis pirmais pavasarīgais negaiss, lai arī pēdējos gados tie ir bijuši gan marta beigās, gan aprīļa sākumā. Bet negaisu sezona nav aiz kalniem, tāpēc raidījumā stāsts par rīku, ko ikdienā jau vismaz 10-15 gadus izmanto daudzi cilvēki - tie ir zibens sensoru dati, kartes dažādās lietotnēs un interneta vietnēs, kur reālā laikā varam redzēt, kur ir bijusi zibens izlāde. Kā šādi rīki darbojas un uzticami ir šie dati?
Viens no veidiem, kā negaisa dienā uzzināt, vai zibeņošana tuvojas, ir skatīties zibens izlāžu kartes. Tās ir brīvi pieejamas dažādās lietotnēs un interneta vietnēs, un dati par katru zibens izlādi tur parādās burtiski dažas sekundes pēc tam, kad zibens ir uzplaiksnījis.
Kā tiek noteikts, ka zibens ir bijis un kur tas ir bijis, skaidro Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datu analītiķis Raitis Sondors.
Princips no vienas puses nav sarežģīts. Vecākas paaudzes cilvēki noteikti atminas, ka tad, kad radio raidīja AM viļņos, negaisa laikā, kad nozibeņo, radio radīja troksni, nošarkstēja vai uz mirkli apklusa.Šie zibens sensori darbojas līdzīgi, tie fiksē elektromaknētiskos viļņus, ko izstaro zibens, tālāk jau ir aprēķini un matemātika.
Bet pirms runāt par vasarīgiem negaisiem un zibeņošanu, stāsts par aktualitāti, ko piedāvā laikapstākļi - tas ir aukstums, sals, sniegs un pat putenis, ko vairāki Latvijas reģioni piedzīvoja brīvdienās, un kā tas ietekmē dzīvo dabu.
Bet jau Lieldienu nedēļā Latvijā atgriezīsies siltums un līdz ar to arī apstākļi, lai veidotos negaiss, būs arvien labāki.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
LSM.LV / Vide un dzīvnieki
Komentāri (1)
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X