"Tā var darīt tikai slims cilvēks," - tā bieži dzirdam runājam par Krievijas karavīru paveiktajām zvērībām Ukrainā. Notiekošais Ukrainā ir licis visai pasaulei šausmās ievilkt elpu un teikt - ārprāts, kā tā var. Tāpat arī citos līdzīgos vārdos esam raksturojuši savu sašutumu par izvarotiem bērniem, klavierēs vai rotaļlietās atstātām mīnām. Vai tiešām nežēlība un vardarbība vienmēr ir slimība un kādos gadījumos tā kļūst par normu? Kas notiek cilvēka prātā, kad viņš spīdzina un izvaro un, vai nežēlības jēdziens ir atšķirīgs dažādās sabiedrībās? Kas par to ir zināms pētniekiem un cik daudz par vardarbības cēloņiem ir izpētīts psiholoģijā, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro klīniskā psiholoģe, kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite Marija Ābeltiņa un sociālantropoloģe, Latvijas Universitātes asociētā profesore Aivita Putniņa.

Mainīt dzīvnieku uzvedību ar gēnu rediģēšanas metodi

ne reiz vien esam runājuši par gēnu rediģēšanu. Kā vēsti ASV Nacionālās zinātņu akadēmijas žurnāls, nesen veiktā pētījumā ar kāmjiem tika novērots, ka izmainot vienu konkrētu gēnu šiem dzīvniekiem, tie kļuva agresīvāki. Vai ar gēnu rediģēšanas palīdzību var mainīt uzvedību un šādi pētījumi dod?

Ar gēnu rediģēšanas metodi Sīrijas kāmju grupai tika izmainīts vazopresīns – tas ir hormons, kas regulē ūdens izdalīšanos nierēs, kā arī sašaurina asinsvadus. Zinātnieku komanda, kas veica šo pētījumu, paredzēja sabiedriskuma un agresīvas uzvedības samazināšanos šiem dzīvniekiem, taču kā raksta prestižais ASV Nacionālais zinātņu akadēmijas žurnāls saīsināti „PNAS”, tad kāmji ar šo izmanīto hormonu bija daudz sabiedriskāki un arī agresīvāki. Ja reiz runa ir par gēnu rediģēšanu, metodi, ko dēvē par CRISPR, kuras īstenotājas pirms diviem gadiem arī ieguva Nobela prēmiju, tad kārtējo reizi rodas jautājums, kā tas būs nākotnē, kad ar gēnu rediģēšanas palīdzību varēs  mainīt dzīvnieku vai arī cilvēku uzvedību? Par to stāsta Latvijas Universitātes asociētais profesors biologs Indriķis Krams.