Šī gada Nobela prēmija ekonomikā piešķirta pētījumiem par sieviešu darba dzīves izmaiņām gadsimtu laikā. Kā mainījušās sociālās normas, tradīcijas un ģimenes un ko ekonomikai nozīmē sievietes darba tirgū? Kur ir meklējami cēloņi 21. gadsimta nevienlīdzīgajam atalgojumam?
Nobela prēmija ekonomikā piešķirta amerikāņu ekonomistei Klaudijai Goldinai par pētījumiem, kas palīdzējuši izprast sieviešu lomu darba tirgū. Kā uzsvērusi akadēmija, tad Hārvarda universitātes profesores Goldinas “pētījumi atklāj pārmaiņu cēloņus, kā arī galvenos joprojām pastāvošās dzimumu nevienlīdzības cēloņus”. Akadēmijas paziņojumā norādīts, ka Goldinas darbs “sniedzis pirmo visaptverošo pārskatu par sieviešu ienākumiem un līdzdalību darba tirgū gadsimtu gaitā”.
77 gadus vecā Goldina ir trešā sieviete, kurai piešķirta Nobela prēmija ekonomikā.
Pie kādiem secinājumiem tad Klaudija Goldina nonākusi un kā viņas sniegumu vērtē pašmāju ekonomisti un citu jomu speciālisti, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektors Mārtiņš Danusēvičs un Rīgas Stradiņa universitātes maģistra studiju programmas “Sociālā antropoloģija” lektore un pētniece Diāna Kiščenko.
Karjeras izaugsmes iespējas kantoristēm savulaik Latvijā
Mašīnrakstītājas, lietvedes, stenogrāfistes jeb, kā šis profesijas pārstāves dēvēja Latvijas pirmās brīvvalsts laikā, kantoristes - tas bija jauns darbs izglītotām, ambiciozām sievietēm ceļā uz karjeru un finansiālu neatkarību, tā, runājot par 19. un 20. gadsimta mijas jauno darbu biroju pasaulē, teic literatūrzinātniece Eva Eglāja-Kristsone.
Kādi pienākumi bija jāveic šīm kantoristēm, kāds bija atalgojums un cik augstu pa karjeras kāpnēm varēja uzkāpt sekretāre starpkaru Latvijā, stāsta pētniece.
"Iepriekšējā pavasarī reģistrēti ir 2500 inteliģento bezdarbnieku. No tiem 75 procenti sievietes – 120 kantoristes un mašīnrakstītājas un 670 vienkāršu kantoristu. Inteliģentus darba spēkus visvairāk pieprasa privātuzņēmumi un meklē grāmatvežus, kantoristus un valodu pratējus. Tiem arī izdodas vietas atrast,” tā 1924. gadā drukāts laikrakstā „Latvis”.
19. un 20. gs. mijā, sākoties industriālajai revolūcijai, darba tirgū parādās jauna profesija – mašīnrakstītāja. Tika apgalvots, ka sievietes rakstāmmašīnas lietošanā ir dabiski veiklākas nekā vīrieši, bet iespējams, vēl svarīgāk bija tas, ka sievietes varēja nodarbināt pa mazāku samaksu, teic Latvijas Universitātes literatūras, folkloras un mākslas institūta direktore, literatūrzinātniece Eva Eglāja-Kristsone. Viņa stāsta par tolaik jauno profesiju – mašīnrakstītāju, kam laika gaitā pievienojās citi pienākumi lietvedībā.
„Sēžu atkal departamentā. Mani pirksti veikli slīd pār rakstāmmašīnas kauliņiem. Te nu mēs esam atkal visas četras. Pāri mums krīt papīru plūdi un putekļi. Vai tā ir dzīve? Kāda lauciniece iemaldījusies mūsu istabā. Kas mums nekaišot – sēžot un blisinot tikai acis. Viņai jābrienot dubļi un neesot neviena brīva brīža. Tā ir sārta un apaļa sieva. Kaut tā zinātu, cik skumja ir mūsu dzīve! Darbs tiešām nav grūts, bet vai tas ir viss, ko cilvēks grib no dzīves?”
Šādu epizodi no mašīnrakstītājas ikdienas attēlo rakstniece Elvīra Kociņa 20. gs. 30. gadu otrajā pusē publicētajā romānā „Pēdējā laime”. Lai arī darbs nebija nekāda medusmaize, tomēr tas nozīmēja kaut kādu finansiālu neatkarību un iespēju tikt augstāk pa karjeras kāpnēm, ja ne profesionālajā jomā, tad izdevīgi apprecoties. Jo īpaši tas attiecās uz ārlietu resoru, kur bieži vien par diplomātu kundzēm kļuva turpat strādājošās mašīnrakstītājas un sekretāres.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (1)
---Mūsdienās brīvajā pasaulē galvenā ideoloģija ir personīgais izdevīgums. No kurienes tāda ideja, ka statistiski vidējais vīrietis to vien sapņo, kā kļūt par ,,neizmantoto resursu'' kādai karjeras sievietei. Varbūt vieglākais ceļš ir ņemt sievu bez karjeras ambīcijām ar vidējo izglītību.
---Parasti nav atbildes uz jautājumu cik liels procents sieviešu tad iegūst augstāko izglītību un cīnās par karjeras izaugsmi no kopējā sieviešu daudzuma.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X