Šī gada Nobela prēmija fizikā piešķirta zinātniekiem Rodžeram Penrouzam, Reinhardam Gencelam un Andreai Gezai par melno caurumu pētījumiem. Ko nozīmē šis atklājums? Vai apbalvojums ir pelnīts? Cik daudz zinām par melnajiem caurumiem un kāds no šīm zināšanām labums, diskutējam raidījumā Zināmais nezināmajā ar Latvijas fiziķiem: Latvijas Universitātes Fizikas, matemātiks un optometrijas fakultātes profesoriem Mārci Auziņu un Vjačeslavu Kaščejevu.

Vjačeslavs Kaščejevs skaidro, ka viens no Nobela prēmijas komitejas kritērijiem, ko meklē laureātos ir - fundamentāli atklājumi, kas paplašina mūsu zināšanu robežas.

"Šī gada prēmija ir vairāk no šī žanra," atzīst Vjačeslavs Kaščejevs.

Vērtējot šī gada laureātus, Mārcis Auziņš norāda, ka tie ir divi neatkarīgi pētījumi, ko veicis Rodžers un Reinhards Gencels un Andrea Geza.

"Tas, ka Rodžers Penrouzs ir dabūjis Nobela prēmiju, daudziem ir ļoti negaidīti, jo Nobela komiteja vismaz manā sapratnē un sajūtā ir konservatīva. Cilvēki, kuriem ir daudz traku ideju, un Rodžeram Penrouzam vienmēr ir bijis daudz traku ideju, nenonāk Nobela komitejas uzmanības lokā," atzīst Mārcis Auziņš.

"Tas, ko viņš izdarīja un par ko saņēma prēmiju, ir 1965. gadā veikts pētījums Birbekas koledžā."

"Viņam patīk vizuāli domāt nevis formulās, lai arī viņš pēc izglītības ir matemātiķis un patiesībā ļoti matemātisks fiziķis. Darbā, par kuru viņš saņēma Nobela prēmiju, nav nevienas formulas, ir viena diezgan izvērsta bilde, ar roku zīmēta, kurā viņš ir vizuāli domājis," turpina Mārcis Auziņš.

"Pateicoties Penrousam fiziķi sāka melnos caurumus uztvert nopietni, nevis kā kaut kādu ekstrēmu kuriozu vai kaut kādu iespējami matemātisku dīvainību," norāda Vjačeslavs Kaščejevs.