Turpinot sarunu par šī gada Nobela prēmiju laureātiem, pievēršamies ķīmijai, kur prestižais apbalvojums piešķirts trīs zinātniekiem par nopelniem litija jonu bateriju izstrādē. Šī gada Nobela prēmiju ķīmijā ieguva Džons Gudinafs no ASV, Stenlijs Vaitingems no Lielbritānijas un Akira Josino no Japānas. 97 gadus vecais Gudinafs turklāt kļuvis par vecāko cilvēku, kurš jebkad ieguvis Nobela prēmiju. Var teikt, ka šis ir atklājums, kura nozīmi šodien izjūt teju ikviens iedzīvotājs. Ko šis atklājums nozīmē zinātnes vēsturē un kādi izaicinājumi bateriju pētniecībā ir aktuāli mūsdienās, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta pētnieks Gints Kučinskis, kurš pats strādā pie bateriju materiālu izstrādes, un Rīgas Stradiņa universitātes Cilvēka fizioloģijas un bioķīmijas katedras vadošā pētniece Agnese Brangule, kurā ir iedziļinājusies Nobela prēmijas laureātu dzīvēs un devumā.

Gints Kučinskis atzīst, ka balva par litija jonu bateriju izstrādi ir savā ziņā pārsteigums, bet tajā pašā laikā likumsakarīgi, ņemot vērā, cik daudz bateriju tehnoloģijas šodien izmantojam. Lielākais pārsteigums bija – kāpēc tieši tagad?

"Tajā pašā laikā var teikt, ka

esam nonākuši līdz posmam, ka elektroautomašīnas tiek plānotas masveida ražošanā, un tas varētu būt viens no motivatoriem Nobela prēmiju par bateriju izstrādi piešķirt tieši šogad," vērtē Gints Kučinskis. 

Katrs no šiem kungiem devis ievērojamu ieguldījumu, lai baterijas visi komponenti strādātu

Agnese Brangule bilst, ka negaidījusi, ka Nobela prēmija būs par to, kas ietekmē katra cilvēka dzīvi.

Klausies arī stāstu par Nobela prēmijas laureātiem fizikā 2019.gadā.

Izcili ķīmijas zinātnieki no Latvijas

Līdz šim vienīgais Nobela prēmijas ieguvējs no Latvijas ir vācbaltiešu ķīmiķis Rīgas Politehnikuma (tagad — Rīgas Tehniskās universitātes) profesors Vilhelms Ostvalds, vairākas reizes šai balvai tik nominēts viņa skolnieks, tā paša Rīga Politehnikuma direktors, vācbaltietis Pauls Valdens. Taču ir mums arī citi izcili ķīmiķi, kuri Latvijā ir dzimuši studējuši un strādājuši un kuru devums ķīmijas zinātnē ir novērtēts pasaulē. Par viņiem stāsta pedagoģijas vēstures pētniece Alīda Zigmunde, RTU Vēstures pētniecības un zinātnisko publikāciju nodaļas vadītāja. Viņa sāk ar tiem laikiem, kas pirms 100 gadiem tika dibināta Latvijas Universitāte, kur Ķīmijas fakultātes mācībspēki turpina jau Rīgas Politehniskā Institūta iedibinātās tradīcijas un iesāktos virzienus.