Mēdz teikt, ka nekas nav tik neizbēgams kā nāve un nodokļi. Par to, vai tiešām tas tā ir,  šodien gan nediskutēsim. Tomēr ļoti svarīga loma demokrātijas attīstībā ir arī cilvēku vēlmei un motivācijai maksāt nodokļus. Par to tad nu gan raidījumā Zināmais nezināmajā parunāsim, jo pie mums viesosies zinātnieks, kurš ir pievērsies nodokļu pētīšanai. Raidījuma viesis - ekonomikas antropologs Andris Šuvajevs.

Nodokļi un nodokļu sistēma dažādos laikos

„Bet ar augļiem būs tā, ka jums piektā daļa jādod faraonam, bet četras daļas paliks jums gan tīruma sēklai, gan barībai jums un tiem, kas jūsu namā, un pārtikai jūsu mazajiem bērniem," lasāms Vecajā Derībā.

Savs nodoklis brīvajiem cilvēkiem, savs vergiem, savs īstenajiem pilsoņiem, savs citu zemju iedzīvotājiem - tāda nodokļu  sistēma bija senajā Romā. Norādes par nodokļiem ir arī rodamas Babilonijas valdnieka Hamurapi likumu krājumā. 

Kā nodokļi veidojušies un par ko dažādos laika posmos tie tika iekasēti, stāsta Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore Baiba Šavriņa.

Līdz par šai baltai dienai mēs labi zinām vienu no Romas Impērijas laikā esošajiem nodokļiem, proti tualešu nodokli, ko ieviesa  valdnieks Tits Flāvijs Vespasāns, zinām to  tāpēc, ka uz sava dēla pārmetumu par šādu nodokli viņš atbildējis ar leģendāro frāzi – nauda nesmird. Bet kādi vēl nodokļi bija Senajā Grieķijā un Romas impērijā?

Piemēram, viduslaikos, valdnieks  nodokli varēja uzlikt, ja tam bija jārīko meitas kāzas vai jāgatavojas kartējam karagājienam. Kara gadījumā ka nodevas no pavalstniekiem tika paģērēta pārtika  un zirgi.

Savukārt pēc Lielās Franču revolūcijas tiek ieviesti četri nodokļi, no kuriem tas interesantākais mūsu skatījumā ir logu un durvju nodoklis.

Runājot par nodokļu sistēmas teoriju ir jāmin skotu ekonomists un filozofs, ekonomiskā liberālisma pamatlicējs Ādams Smits, kurš 18.gs. vidu izstrādāja nodokļu  sistēmas teoriju.