Arktiskās floras relikts, tā dēvē pundurbērzu. Tas ir viens  no augiem, kas teju ceļojis laikā un spējis izdzīvot arī Latvijas dabā līdz mūsdienām, lai arī ir reti sastopams. reti sastopams augs, tāpēc īpaši interesants biologiem. Ko zinām par šo augu, ko par dabu senatnē stāsta šis ziemeļu augs un kā tas aug Latvijā, raidījumā Zināmais nezināmajā atklāj Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes pētniece un Nacionālā botāniskā dārza Dendrofloras nodaļas vadošā speciāliste Linda Strode un Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes maģistrante Madara Metāle.

Padujas botāniskais dārzs - vecākais universitātes botāniskais dārzs pasaulē

Itālijas pilsēta Paduja vieniem varētu saistīties ar pilsētas patrona Svētā Antonija vārdu. Citiem nāks prātā krāšņās mākslinieka Džoto freskas Skrovenji kapellā. Bet, ja runājam par Paduju, tad ievērības cienīgs ir fakts, ka Padujā atrodams pasaulē vecākais universitātes botāniskais dārzs. Paduja atrodas pusstundas brauciena attālumā no citas pilsētas – Venēcijas –, un Venēcijai šajā gadījumā ir būtiska nozīme, jo Padujas universitātes botānisko dārzu 1545. gadā dibinājis kādreizējās Venēcijas republikas senāts.

Mūsdienās botāniskajā dārzā atrodams vairāk nekā 6000 augu dažādību un 3500 sugu, dārzu veido gan vecā daļa ar tematiskajām kolekcijām, piemēram, ārstniecības, indīgajiem, kukaiņēdāju augiem un sukulentiem, gan jaunā daļa jeb bioloģiskās daudzveidības dārzs ar siltumnīcām. Ar stāstiem par dārza vēsturi un tajā redzamo tikšanās reizē iepazīstina botāniķe Marijakristīna Villāni (Mariacristina Villani). Viņas uzdevums ikdienā ir uzlabot dārza kolekciju un ieviest tajā jaunas augu sugas.

Tā kā ir karstas vasaras dienas, tad Itālijā daudzviet dzirdamas cikāžu radītas skaņas. Tās mūs pavada arī botāniskajā dārzā. Marijaikristīnai vispirms jautāju, ar kādu nolūku dārzs senāk ticis izveidots.