Mēness un Saule ietekmē dažādus procesus uz mūsu planēta. Viena no pārsteidzošām dabas parādībām, kas ik dienas mums atgādina, cik ļoti dabā viss ir saistīts vienotā sistēmā, ir plūdmaiņas. Paisumu un bēgumu šodien Latvijā tikpat kā nevaram novērot, taču tā nav bijis vienmēr. Kāpēc uz planētas veidojas šie ūdens uzplūdi un atplūdi un ko par to stāsta fosilijas un ieži zem mūsu kājām, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģijas nodaļas asociētais profesors Ģirts Stinkulis.

Baltijas jūras piekrastē paisumu un bēgumu grūti novērot.

Ģirts Stinkulis skaidro, ka tas saistīts ar to, ka Baltijas jūra iekšēja jūra un nav savienota ar pasaules okeānu, līdz ar to plūdmaiņu viļņi nevar šeit ieiet iekšā.

"Principā Baltijas jūra darbojas pa savam. Plūdmaiņas mums ir līdz kādiem 10 cm, bet, ņemot vērā, ka vienkārši viļņi ir augstāki, pat motorlaiva nobrauc garām un vilnis ir augstāk, mēs tos praktiski  nejūtam," stāsta Ģirts Stinkulis.

2022. gada ģeovieta – Kraukļa un Krustalīča klintis

Pirms Pļaviņu HES uzcelšanas 1965. gadā Daugavas krasta posms no Aizkraukles līdz Pļaviņām bija viena no krāšņākajām vietā visā Baltijā, jo tik  iespaidīga dabas veidojuma nebija visā Austrumeiropas līdzenumā. Tas bija viens no populārākajiem tūristu galamērķiem – ne tikai Staburags, bet arī  Krustalīča un Kraukļa klintis, kas stiepjas vairāk nekā kilometru garos posmos abos upes krastos – gan Vidzemes pusē, gan Sēlijā.

Tā stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes eksperts, ģeologs un biedrības  „Ziemeļvidzemes ģeoparks” vadītājs Dainis Ozols, kas minu, ka šī gada ģeovieta viskrāšņāk izskatās strapkaru laiku Latvijā fotogrāfijāš, kur šis dabas veidojums slējies 40 metru augstumā. Šodien no tā redzamas 2-4 metru augstas sienas.

Lai arī senais krāšņums ir zudis, ģeoloģiski šīs klintis sevī nes daudz vērtīgas informācijas no vairāk nekā 300 miljoniem gadu senas pagātnes. Klintis veido no senās devona jūras nogulumiem veidojušies ieži, kas ietver fosīlās atliekas un interesantus minerālus veidojumus un dabas skaitīšanas gaitā dolomīta klintis ir uzkartētas kā Eiropas Savienības īpaši aizsargājamas dzīvotnes, kur joprojām sastopamas retās mūru un plūksnu sīkpapardes.

Par 2022. gada ģeovietu – Kraukļa un Krustalīča klintīm – stāsta Dainis Ozols.