Pirms simtiem miljonu gadu Zemi klāja viens milzu superkontinents Pangeja, tajā valdīja milzīga dzīvnieku daudzveidība un teju visi klimatiskie ekstrēmi. Kas bija Pangeja, ko par to zinām un kur glabājas liecības par šo seno Zemes vēstures posmu? Kādi procesi, kas savulaik skāra Pangeju, mūs ietekmē arī šobrīd un varētu ietekmēt nākotnē, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes profesors, paleontologs Ervīns Lukševičs.

Sūnas – tādas pašas pagātnē, tādas pašas arī šodien

Bet vispirms stāsts par sūnām, jo šie augi uz mūsu planētas izveidojās pirms aptuveni 400 miljoniem gadu, un sūnas ir visu citu augu priekšteces. Latvijā ir zināmas ap 500 sūnu sugām, un tās ir ļoti daudzveidīgas - tās var atrast gan purvos, gan mežos, gan arī uz māju jumtiem vai ielu seguma.

Tādas pašas kā pirms 400 miljoniem gadu, tādas pašas tās ir arī tagad, tās ir – nelielas augumā. Tā par sūnām teic Latvijas Universitātes bioloģe un sūnu pētniece Ligita Liepiņa. Sūnas ir atrodamas teju visur – upēs un ezeros, mežos un purvos, kā arī zālājos. Kā teic Ligita Liepiņa, sūnas var būt pionieraugi un ieviesties vietās, kur citi augi nespēj attīstīties  un tās var atrast visās klimatiskajās joslas visos pasaules kontinentos.

Cilvēki, kuri nav dabas pētnieki, visbiežāk sūnas pamana, vai nu mežā, vai savā īpašumā. Tad bieži vien sūnas uzskata par nevēlamu viešņu piemājas  mauriņā un sāk cīņu, kaļķojot augsni, jo ir ierasts domāt, ka sūnai patīk skāba augsne. Sūnu pētniece norāda, ka vēl arvien mūsu skolu mācību grāmatās tiek drukāta maldinoša informācija par sūnu un augsnes skābuma sadraudzību.

Sūnas nav indīgas, bet dažas sūnu sugas ir alerģiskas. Ligita Liepiņa stāsta, ka agrāk, kad mežstrādnieki ar rokām savāca kokus, kuru stumbri bija apauguši ar sūnu, iedzīvojās niezē uz rokām, ko radīja konkrēto sūnu sastāvā esošais terpēns – viela, kas sastopama vairāku augu ēteriskajās eļļās.

Vēsturiski sūnas ir izmantotas māju un laivu būvniecībā, ar tām aizdrīvēja dēļu starpas. Zinot, ka sūnām piemīt pretiekaisumu darbība un tās ir mitrumu uzsūcošas, tās arī izmantotas medicīniskajos pārsējos. Šodien sūnas kalpo kā  dizaina elements dārzu veidošanā un kā dekoratīvs materiāls.

Ligita Liepiņa atgādina, ka 2023.gada sūna Vulfa sfagns Sphagnum wulfianum - liela, skaista sfagnu sūnu suga, kas aug mitros un purvainos skujkoku un jauktu koku mežos. Ja  ejat dabā un redzat šo sūnu, varat par atradumu ziņot dabasdati.lv.