Pirmās liecības par Parkinsona slimību fiksētas jau 19. gadsimta sākumā. Tomēr mūdienās, līdzīgi kā citi neirodeģeneratīvie traucējumi, Parkinsona slimība kļūst par aizvien izplatītāku saslimšanu. Taču vienlaikus vismaz Rietumu pasaulē zinātnieki aizvien plašāk arī pēta neirodeģeneratīvo problēmu cēloņus un meklē risinājumus. Par aktuālajiem pētījumiem saistībā ar Parkinsona slimību un to, kādi vēl kustību traucējumi var būt saistīti ar smadzeņu darbību, runājam raidījumā Zināmais nezināmajā. Skaidro Rīgas Stradiņa universitātes profesors Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedras vadītājs Andrejs Millers.

"Neirodeģeneratīvās slimības ir aktuāla tēma," atzīst Andrejs Millers. "Sliktā ziņa, ka smadzeņu slimības, sevišķi neirodeģeneratīvās un autoimūnās slimības pieaug ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē.

Neirodeģeneratīvo slimību - Alcheimera slimības un Parkinsona slimības - pieaugums varētu būt vairāk nekā 40 % tuvāko desmitgažu laikā."

Šobrīd ASV 60000 katru gadu saslimst ar Parkinsona slimību. Ārsts norāda, ka mediķiem jābūt gataviem nākotnē šo pacientu aprūpei, diagnostikai, tāpēc arī pētījumi ir pietiekami aktīvi, lai varētu ne tikai uzstādīt diagnozi, bet arī ārstēt smadzeņu problēmas.

"Zāles, kas izārstē Parkinsona slimību pilnībā, nav pieejamas. Ir zāles, kas uzlabo stāvoklim bet nav zāļu, kas pilnībā likvidē dopamīna deficītu," skaidro Andrejs Millers.

Pētniekiem nav līdz galam skaidrs, kas rada neirodeģeneratīvās saslimšanas, kas izsauc šūnu bojājumu, tāpēc arī nav iespēju pilnībā likvidēt dopamīna deficītu.

Andrejs Millers atzīst, ka grēkojam ar uzskatu, ka tā ir slimība, kas saistīta tikai ar vecumu.

"Mēs klīnikā bieži redzam pacientus ar Parkinsona slimību, kam ir 40 gadi un jaunākus. Nevaram teikt, ka tā ir vecu pacientu slimība," uzskata Andrejs Millers.

Bieži pacientiem ar Parkinsona slimību pievienojas depresija, vēlīnākās stadijās - arī kognitīvās problēmas. Tāpēc jāņem vērā, ka Parkinsona slimībai ir arī nemotorie traucējumi, kas bieži pacienta dzīves kvalitāti ievērojami pasliktina.

Arī Latvijā arvien vairāk pievērš uzmanību pacientiem ar neirodeģeneratīvām slimībām, tāpēc svarīgi agrīni pacientus atpazīt, tāpat vajadzīgs šo pacientu reģistrs. Millers vērtē, ka ir daudzi pacienti, kam diagnoze nav uzstādīta.

Tā kā neirodeģeneratīvās slimības ir aktuālas mūsdienās, to izpētei pasaulē tērē arī milzīgus līdzekļus.

Latvijā tapis pētījums palīdzēs sekmīgi ārstēt pacientus ar asinsvadu problēmām nākotnē

Ja pacients apgalvo, ka viņam ir problēmas ar kājām, tad patiesībā viņam ar kājām viss var būt kārtībā, bet kaite ir sirdī. Tieši tāpat arī galvas problēmas var būt meklējamas sirdī. Šādu vienotu skatījumu uz cilvēka asinsvadiem un organismu kopumā pievērsuši zinātnieki, veicot pasaules mērogā nepieciešamu pētījumu P. Stradiņa kliniskajā universitātes slimnīcā. Nākotnē pētījums palīdzētu mainīt vadlīnijas, lai sekmīgi ārstētu pacientus ar asinsvadu problēmām. Par pētījumu stāsta Latvijas Universitātes profesors, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas asinsvadu ķirurgs un Zinātniskā institūta direktors Dainis Krieviņš.

Asinsvadu patoloģijas pacienti Latvijā koncentrējas divās vietās - Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā un Rīgas Austrumu Klīniskajā universitātes slimnīcā. Līdz ar to mediķiem radies priekšstats, kas ar šiem pacientiem notiek ilgstošā periodā, un tas bijis iemesls pirms trim gadiem uzsākt pētījumu un saprast, kā tad veicināt pacientu dzīvildzi.

Pētījuma izstrāde notikusi sadarbībā ar profesoru Kristapu Zariņu no Stenforda universitātes ASV. Ar viņa uzņēmumā radītu inovatīvu metodi neinvazīvā veidā mērīti un izvērtēti sirds asinsvadi.

Dainis Krieviņš norāda, ka šādu neinvazīvu izmeklējumu ik gadu Latvijā būtu nepieciešams veikt aptuveni 1000 pacientu, un tie nebūt nav tikai seniori. Savukārt pēc 65 - 70 gadu vecuma būtu noteikti jādomā par asinsvadu pārbaudi, it īpaši, ja ir vēl citi riska faktori, piemēram, smēķēšana, cukura diabēts, augsts asinsspiediens.

Pētījuma rezultātus plānots nosūtīt Nacionālajam veselības dienestam, un tas viestu cerību, ka pacientiem, kuriem tiktu veikta asinsvadu ķirurģijas operācija, izmeklētu arī sirdi. Par pētījumu jau bijusi starptautiska interese, un tam būtu nepieciešams turpinājums, lai mainītu pieeju pacientu ārstēšanā.