Klimata pārmaiņas, karš Ukrainā, cilvēku veselības problēmas, piemēram, aptaukošanās ir daži no iemesliem, kāpēc zinātnieki un uzņēmēji domā par inovācijām pārtikas tehnoloģijās. Raidījumā pievēršamies jautājumiem, kas saistīti par un ap pārtiku - ko mēs ēdam, ko varētu ēst un kāpēc nepieciešams radīt jaunus risinājumus pārtikas tehnoloģijās. Latvijā šobrīd darbojas vairāki jaunuzņēmumi, kas veido produktus par labu cilvēka un kopējai vides veselībai. Drošība, veselība, ilgtspēja ir tie aspekti, par kuriem aizvien tiek domāts, radot pārmaiņas pārtikas sistēmā. Kā Latvijai kopumā sokas pārtikas inovāciju radīšanā un kas tika pārspriests šiem jautājumiem veltītā starptautiskā pasākumā Rīgā jūnija beigās, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro uztura speciālists un topošo uztura zinātnieks Ņikita Fomins un Eiropas Inovāciju un tehnoloģijas institūta zināšanu un inovāciju kopienas jeb "EIT Food" Latvijas vadītāja Alīna Dolmate.

Ir trīs lieli virzieni, kuros jauni risinājumi tiek meklēti: 

• domāt par pārtiku kā rīku veselības veicināšanai; 
• nozares ilgtspēja un emisiju samazināšana, kur vairāk domā par ilgtspējīgas lauksaimniecības praksi, sākot ar augsni, līdz pārtika nonāk uz mūsu galda; 
• trešais bloks - pārtikas drošības aspekts visā pārtikas piegāde ķēdē, tās pārskatāmība - no kurienes nāk pārtika, kas ir tās sastāvā, kā veicinām izsekojamību, ka ēdam un patērējam kvalitatīvu ēdienu.

Aizvien vairāk cilvēku vēlas zināt pārtikas izcelsmes avotu.

Kukaiņi nav vienīgais alternatīvais proteīna avots. Arī aļģu kultivēšana, zirņu proteīns, kas ir ļoti vērtīgs un tiek izmantots jau šobrīd jaunos produktos.

"Mums nāksies pielāgoties. Par spīti tam, ko cilvēki sagaida, es arī dzirdēju tādus viedokļus, ka visas Eiropas Savienības vīzija ir pilnīgi izņemt gaļu no mūsu patēriņa. Tagad liegsim cilvēkiem ēst gaļu. Tā gluži nav. Eiropas kontekstā tieši tiek runāts par avotu dažādošanu un kā mēs varam kombinēt un padarīt jaunos produktus par uzturvērtībā bagātākiem, veselīgākiem un arī ilgtspējīgākiem," analizē Alīna Dolmate.

"Viens no virzieniem, ko mēs arī Rīgas Tehniskajā universitātē pētām kopā ar Latvijas ražotāju "Milzu", kā uztaisīt jaunu "mix" produktu, kas būtu tas, ko patērētāji būtu gatavi patērēt un kādā veidā viņi būtu to gatavi patērēt, kas sastāvētu gan no gaļas, gan alternatīvā proteīnu avota. Mēs redzam, ka gaļas cenas pieaug un cilvēkiem nāksies pielāgoties un balsot ar savu maciņu.

Iespējams, nav nemaz tik negaršīgs vai neinteresants produkts, kas ir mix, piemēram, sastāvā no 30 % gaļas un 70% cita ļoti laba proteīnu avota kā zirņu proteīns."

Pieaugot pasaules iedzīvotāju skaitam, aizvien tiek runāts par to, kā nākotnē cilvēkus būs iespējams paēdināt. Dzīvojot klimata pārmaiņu diktētā pasaulē, vairāk jādomā par jauniem resursiem, kurus varētu izmantot pārtikā, piemēram, liela sausuma un karstuma apstākļos. Dažkārt jaunais ir labi aizmirsts vecais, bet skaidrs ir tas, ka tehnoloģijas var uzlabot mūsu pārtiku, padarīt veselīgāku mūsu dzīvesveidu un galu galā saprast, ka varbūt ēdams ir arī kaut kas tāds, ko esam uzskatījuši par neēdamu.