Ekspedīcijas, kurās doties, var būt ļoti dažādas gan atrašanās vietu dēļ, gan pētāmo objektu dēļ. Raidījumā Zināmais nezināmajā saruna par kādu tālu un salīdzinoši neskartu teritoriju - Ziemeļu Timānu. Tā atrodas Eiropas ziemeļastrumos, Krievijas teritorijā, netālu no Barenca jūras. Pētniekiem tas ir ļoti interesants reģions, jo slēpj sevī vēl daudz atbildes uz jautājumiem par to, kāda bijusi pasaule senāk – pirms daudziem tūkstošiem gadu. No ekspedīcijas Ziemeļu Timānā nule kā atgriezies arī Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģijas nodaļas asociētais profesors Ģirts Stinkulis. Viņam vaicājam, ko zinātnieki atklājuši šajā eskpedīcijā.

Atklājumi, pētot augu fosilijas Latvijā?

Ūdensaugi – dzeltenās lēpes un ezerrieksti – senatnē bijusi ierasta pārtika. Par to liecina akmens laikmeta atradumi mūsu zemē. Kādi vēl augi savulaik auguši tagadējā Latvijas teritorijā un kā pētnieki nosaka šo augu vecumu, stāsta Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģijas nodaļas speciāliste ģeoloģe Aija Ceriņa.

Senākās augu atliekas, kas atrastas Latvijas teritorijā ir saistītas ar Devona periodu, tās ir ap 360 miljonus gadus senas. Bet, skatot jaunākus laikus zemes attīstības vēsturē, uzzinām, ka vēlajā ledus laikmetā pirms aptuveni 20 tūkstošiem gadu mūsu zemē auga driādes, pundurvītoli, vērmeles, balandas un pundurbērzi – šādu tundrai raksturīgo augu atliekas ar izpētīt LU Dabas mājā, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes vestibilā. Sīkas tumšas sēkliņas, nedaudz lielāki ragaini ezerrieksti – šajos pēc skata necilajos gruzīšos ģeoloģe Aija Ceriņa lasa augu izplatības vēsturi, nosaka to vecumu un piederību konkrētai sugai.