Nešaubīgi, robotika ir viena no tām zinātnes nozarēm, kas mūsdienās attīstās īpaši strauji. Tāpat zinātnieki lielas pūles velta, lai atklātu vēl nezināmo šūnu pasaulē. Taču nesen pasaules populārzinātniskos medijus pāršalca ziņa par ksenobota radīšanu, izmantojot vardes šūnas. Cik tad svarīgs atklājums ir šis "varžrobots", vai un kā iespējams būvēt robotus no dzīvām šūnām, un kāpēc tas vajadzīgs, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes profesors Leo Seļāvo un Latvijas Universitātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūta direktors Egils Stalidzāns.

"Fantastisks sasniegums, bet nevajadzētu domāt, ka tas uzreiz kaut ko risinās," vērtē Egils Stalidzāns.

Viņš uzskata, ka varde ir mārketinga triks.

"Nav būtiski, no kura organismā tās šūnas ir paņemtas, svarīgi, ka ir sakombinētas un spējīgas pārvietoties. Tas, kā šūnu daļas ir grieztas un līmētas kopā, tas ir satriecoši, bet par praktisko pielietojamību pašlaik nerunā," atzīst Stalidzāns.

Runājot par pielietojumu, Leo Seļavo norāda, ka jau šobrīd ir dažādas metodes, kā caur asinsvadiem nogādāt cilvēka organismā ārstējošus vai labojošus svešķemeņus. Bet no bioloģiskas pasaules skatoties, ir gan priekšrocības, gan riski, jo kā es laidīšunu savā organismā citu dzīvnieku. Ir cerība, ka var ieprogrammēt, ka viņš darīs tā, kā cilvēks vēlas.

Mērķis izprast, kā ir, kad programmētā informācija nāk no DNS un pilda attiecīgo funkciju. Labā ziņa – bioloģiskie organismi paši māk laboties, ja tie tiek bojāti, paši cenšas sevi izlabot un turpināt savu funkciju.

RTU ieguvusi fiziķa Jura Upatnieka zinātnisko mantojumu

Rīgas Tehniskās universitātes Zinātniskā bibliotēka nesen saņēmusi vērtīgu dāvinājumu – latviešu izcelsmas amerikāņu fiziķa Jura Upatnieka zinātnisko mantojumu. Iepazīstina Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Tehniskās fizikas institūta profesors Andris Ozols.

Profesors rāda uz baltu tāfeli, kur ar melnu marķieri sazīmēti grafiski attēli un formulas, ko rakstījis Juris Upatnieks – latviešu zinātnieks, viens no hologrāfiskā attēla izgudrotājiem, un par šo izgudrojumu savulaik arī izvirzīts Nobela prēmijai.

Juris Upatnieks kā bērns kopā ar vecākiem Otrā pasaules kara beigās devās bēgļu gaitās un nonāca ASV. Tur studēja inženierzinātnes un 1961. gadā kopā ar kolēģi Emetu Lītsu uzsāka darbu pie telpiska attēla veidošanas. RTU zinātniskā bibliotēka nesen saņēma Jura Upatnieka pierakstus un publikācijas.

Kopā ar Upatnieka kolēģi Latvijā, profesoru Andri Ozolu, mēģinām izprast, kas bija tas un kā tas izskatās, ko savulaik radīja Līts un Upatnieks.

Pagājušā gadsimta vidū Līts un Upatnieks nebija pirmie un vienīgie, kas mēģināja uzkonstruēt šādu telpisku attēlu. Jāmin arī Lielbritānijas zinātnieks Deniss Gabors, kurš bija celmlauzis hologrāfiskā attēla izgatavošanā, un arī Padomju Savienībā dzīvojošais Jurijs Deņisjuks, kurš 1962. gadā strādāja pie hologrāfiskā attēla izveides. Visi šie zinātnieki bija pretendenti uz Nobela prēmiju.

RTU Zinātniskajā bibliotēkā novietota paliela plastmasas kaste ar akurāti sagrupētām mapēm iekšā – tie ir Jura Upatnieka pieraksti un publikācijas. Tā kā sirmais profesors pēdējos gados veselības problēmu dēļ vairs tik bieži uz Latviju nebrauc, viņš uzticēja Andrim Ozolam šos materiālus, kurus tagad ikviens interesents var aplūkot šajā bibliotēkā.