Apjomīgs pētījums ir atkājis, ka pasauli gaida jauna epidēmija, kas 2019. gadā bija nāves iemesls vairāk gadījumos nekā malārija un AIDS - tā ir rezistence pret antibiotikām. Kādus riskus tā rada, kā to risina mediķi šobrīd un vai vakcīna varētu būt risinājums antibiotiku aizstāšanai, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē Latvijas Universitātes profesors P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas infektologs Uga Dumpis.
"Situācija pasliktinās lēnām, bet pasliktinās. Ievērojami situāciju Latvijā pasliktināja Covid krīze, jo daudzi cilvēki nonāca slimnīcās, tika vairāk lietotas antibiotikas. Cilvēki nonāca intensīvās terapijas nodaļās, kur arī apstākļi ir diezgan dramatiski, jo vajag pacientu gultas, kur ir maz vietas. Tāpēc rezistences situācija Latvijā ir pasliktinājusies. Latvijas slimnīcās, droši vien arī ārpus tīri Covid pandēmijas dēļ," situāciju ar antibiotiku rezistenci raksturo Uga Dumpis.
Viņš norāda, ka arī citviet pasaulē situācija ir kļuvusi sliktāka. Vissliktākā situācija ir Āfrikā un Āzijā, tur ir milzu problēmas ar rezistenci gan slimnīcās, gan ārpus. Latvijā pamatā problēmas ir slimnīcās.
"Šī ir globāla problēma un risinājumi ir sarežģīti, gan naudietilpīgi, gan darbietilpīgi. Tie nav vienkārši saprotami ne politiķiem, ne sponsoriem, ne tiem, kas īsteno dzīvē," atzīst Uga Dumpis.
"Ir divi nopietni virzieni - jāsamazina dramatiski antibiotiku patēriņš. Mazināt spiedienu, kas liek selekcionēt rezistentās baktērijas. Un jāuzlabo infekciju kontrole jeb sociālie un higiēnas apstākļi, kas ir vēl sarežģītāk, piemēram, jaunattīstības valstīs."
Šie divi virzieni ir dominējošie, abi svarīgi un dārgi.
Viens iespējamais risinājums būtu vakcīnas, bet patogēnu ir daudz, ja tiekam galā ar vienu baktēriju, vietā nāks citas.
"Vēl ir zinātniski mēģinājumi attīrīt dabu no antibiotikām, risinājumi, kas vēl nav īsti aptverami. Kaut kādā veidā cīnīties, ka antibiotikas nenonāk apkārtēja vidē, vai zarnu traktā rezistentās baktērijas inaktivēt. Tas nākotnes jautājums," vērtē Uga Dumpis.
Vēl risinājums, kas jau tiek īstenots, ir jaunu stiprāku antibiotiku radīšana. Bet tas ir dārgs pasākums un jaunās zāles nedarbosies uz visām baktērijām. Zāles maksās dārgi.
"Tas notiek un ir jādara, bet tas nebūs atrisinājums jautājumam. Jaunas stiprākas antibiotikas varētu būt risinājums bagāto valstu reanimācijas nodaļās. Tas jau parādās. Šādas antibiotikas vienas dienas kurss maksā ap 300 eiro," norāda Uga Dumpis.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (1)
---TTUHSC pētnieki izstrādā līdzekli pret rezistentajām super baktērijām ar pagaidu nosaukumu nano antibiotika. Silīcija lodītes pārklātas ar vielām, kas pielāgotas atsevišķi dažāda veida baktērijām, ielaužas baktērijas ķermenī līdz kodolam, pārplēšot citu pēc cita apvalkus un membrānas. Veiksmes gadījumā cena kā parasti būs atkarīga no ražošanas masveidīguma.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X