“Šī situācija labi parāda, ka mūsu atkarība no fiziskās klātesamības komunikācijas, ne jau tikai ar draugiem, mūsu ikdienas rutīnas, kur satiekamies ar daudz dažādiem cilvēkiem, ir būtiskāka, nekā iepriekš domāts. Pēdējo desmit gadu viedoklis, ka tīri labi varam aizstāt fiziskās klātesamības komunikāciju ar digitāliem rīkiem, redzam, ka tikai daļēji strādā," raidījumā Zināmais nezināmajā atzīst Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes profesors, Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs Jurģis Šķilters.

"Mums parasti ir viedoklis, ka lietojam dažādus digitālos sociālās saziņas rīkus, ka mēs esam salīdzinoši labi iekļauti informācijas ciklā. Ka mums ir draugi, ar kuriem sazināmies. Tā ir labi un tas darbojas, un mazina sociālās izolācijas efektu. Pārsteidzoši, ka redzam, cik ļoti esam atkarīgi no fiziskās klātesamības un komunikācijas," norāda Šķilters.

Savukārt Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes docente un sociālo tīklu pētniece Līva Brice atzinīgi vērtē izmaiņas komunikācijā sociālajos tīklos.

"Labi redzam, ka saturs ir uzlabojies. Kopējā noskaņa, neskatoties uz to, ka pati tēma nav pozitīva.

Jau no pirmajiem brīžiem, kad sāka runāt pat vīrusu, parādījās zināma kopības sajūta, palīdzība atbalsts. Lietas, kas bija pazudušas no mūsu kopējās bildes sociālo tīklu komunikācijā, jo bija daudz kritikas negatīvisma. Šobrīd cilvēki vairāk sliecas uz pozitīvo, meklē risinājumus, meklē, kā palīdzēt.

Iezīmējas, vismaz šobrīd, patīkamas pārmaiņas," atzīst Līva Brice.

Šobrīd liela daļa no mums veic savus pienākumus attālināti, strādājot no mājām. Cilvēkiem, kuri nesen kā atgriezušies no ārzemēm vai kuriem bijis kontakts ar jaunā koronavīrusa Covid-19 saslimušajiem, šāda pašizolēšanās ir obligāta prasība. Taču daudzi to izvēlas arī pašu un citu drošības dēļ. Vienlaikus teju par neapstrīdamu patiesību ir kļuvis Aristoteļa sacītais, ka cilvēks ir sociāls dzīvnieks. Cilvēks dzīvo sabiedrībā, nemitīgi mijiedarbojas ar citiem darbā, dažādos projektos, brīvā laika aktivitātēs un arī sociālajos tīklos. Taču šobrīd liela daļa ikdienas komunikācijas spiestā vai labprātīgā kārtā ir būtiski ierobežota.

"Ir divas problēmas: viens ir sociālā izolācija un distance, otra – ir izjaukts ikdienas ritms," vērtē Šķilters. "Tāpēc arī cilvēki saka, ka it kā ir daudz laika, bet neko neizdara. Tā ir problēma. Ikdienas gājums ir radikāli un pēkšņi izmainīts, tāpēc cilvēkiem ir diskomforts un stress."

Šķilters arī norāda, ja sociālā distancēšanās ievelkas, ja tās nav pāris nedēļas, bet tie ir mēneši, var arī rasties fiziski traucējumi cilvēkiem. “Psiholoģiski nomācošais fons, zinot, ka ir dramatiska situācija pasaulē un arī Latvijā, kas ir savdabīgais, kas ne vienmēr dzīvē gadās, šis diskomforts vēl ir saslēgts kopā ar to, ka nav tās ikdienas darbības rutīnas, pie kuras esam pieraduši. Tam var būt ietekme uz sirds slimībām, imunitāti. Tas ir nedaudz ilgāka laika jautājums,” norāda Šķilters.

"Otrs, kā tiekam galā ar jauno pēkšņo no mums neatkarīgu iemeslu dēļ pārkārtoto dienas režīmu. Tas var radīt stresu un visbiežāk rada cilvēkam stresu. Var radīt dažādus emociju disbalansus."

Tāpat Šķilters min, ka šis ir bīstams laiks visādu sazvērestības teoriju attīstībai, tāpēc arī zinātniekiem ir svarīgi turēt acis vaļā un iespējas mēģinām norādīt, ka šis ir aplami.

Runājot par informāciju sociālajos tīklos, Brice atzīst, ka šobrīd tīklos ir ne tikai svarīga informācija un skaidrojumi, kā uzvesties, kā labāk rīkoties, bet daudz ir arī parunāšanās par lietām, kā iet, ko dara, kā pārdzīvo šo laiku. Var iegūt draugu no attāluma, kas bieži nav pat draugi, bet tā radot kopības sajūtu.

"Saturs ir mainījies, ja pamatā meklējām internetā izklaidi un jokus, tagad tam pievienojušās vēl trīs lietas: viens ir mierinājums, savstarpējais atbalsts, otra lieta, kas kalpo par uzmanības novēršanai, ir dažādi izaicinājumi. Piemēram, facebook aicinājums publicēt savas jaunības bildes. Tā ir uzmanības novēršana, ka šobrīd nevaram iziet ārā, nevaram satikties, būt tik brīvi, kā gribētos. Trešais ir komforts, kur redzam, ka viss ir kārtībām, viss notiek tāpat, kā līdz šim - ir saziņa, ir cilvēki, kas dusmojas, ir interneta troļļi, ir pozitīvā komunikācija. Neskatoties uz to, ka mūsu ikdiena ir mainījusies, sociālajos tīklos saglabājas savā ziņā ierastais ritms," atzīst Brice.

Arī viņa uzskata, ka cilvēkiem ir un būs svarīga klātienes komunikācija un pavisam drīz mēs būsim noilgojušies cits pēc cita un šis laiks mums arī varētu iemācīt kvalitatīvāk pavadīt laiku kopā.

 

Vīrusu pasaule

Pirmais vīruss, ko pasaulē atklāja bija Tabakas mozaīkas vīruss,  to uzgāja uz tabakas augu lapām pagājušā gadsimta 30. gados. Nerunāsim par šī brīža  daudzinātāko vīrusu, bet palūkosimies uz tiem plašāk, kā vīrusi rodas, kādi tie izskatās un kā funkcionē. Stāsta Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošais pētnieks Kaspars Tārs.