Dažāda lieluma protesta akcijas, iedzīvotāju gatavība mainīt savu dzīvesveidu, uzņēmumu vēlme iedzīvināt dažādas ilgtspējas stratēģijas - šie un vēl daudzi citi piemēri parāda, ka cilvēki apzinās, cik svarīgi ir uzņemties atbildību par vidi un dabu, kuras daļa esam. Taču stāsta par sabiedrības vides apziņas veidošanos vēsture ir pavisam nesena. Raidījuma otrajā daļā runājam par to, kā cilvēku attieksmi pret vidi mainīja iespēja palūkoties uz mūsu planētu no Kosmosa. Taču pirms skaidrot visu laiku ietekmīgākās fotogrāfijas fenomenu - Zemes lēktu virs Mēness, pievēršamies vēl kādai skaistai parādībai, ko vērts tvert fotomirkļos -  skaidrojam, kā dzīt pēdas ziemeļblāzmām.

Ar ziemeļblāzmu ir gandrīz tāpat kā ar sēņu ražu rudenī - teju katram sociālo tīklo vietnēs ir vēlme padižoties un salīdzināt, kam iznākušas skaistākas fotogrāfijas. Ziemeļblāzmas gadījumā gan katru gadu atrādīt savu fotoveikumu iespējams nebūs, jo šī dabas parādība tiešā veidā saistīta ar Saules aktivitāti. Ja Saule ir mierīga, tad ziemeļblāzma ir retāka parādība. Kā ziemeļu gaisma debesīs veidojas un kā to labāk nofotografēt, to noskaidroja Mariona Baltkalne, bet Ziemeļblāzmas veidošanās mehānismu skaidroja Latvijas Universitātes Muzeja eksperts un Astronomijas institūta pētnieks Ilgonis Vilks. Savukārt par iespējām iemūžināt šo parādību ar tehniskiem paņēmieniem dalījās dabas fotogrāfs Jānis Šatrovskis.

Raidījumā piedalās filozofs, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes Praktiskās filzofijas katedras docents Artis Svece un Suntažu observatorijas īpašniece un portāla "StarsSpace" redaktore Anna Gintere.