Rāpojoši, lienoši, lidojoši - kukaiņi ir mums visapkārt un tomēr to skaits pasaulē sarūk. Jau pirms vairākiem gadiem entomologi ziņoja, ka Eiropā mazinājusies kukaiņu daudzveidība. Viens no veidiem, kā varam palīdzēt dažādām kukaiņu sugām, ir radīt tiem piemērotus mājokļus jeb tā dēvētās kukaiņu viesnīcas. Kādas ir šo dzīvnieku dabiskās un cilvēka radītās mājvietas un kādas tendences ir vērojamas kukaiņu sugu daudzveidībā tepat Latvijā, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Entomoloģijas biedrības pārstāvis, entomologs Voldemārs Spuņģis.

Pavasarī pirms kukaiņi mostas, ir īstais laiks būvēt kukaiņu mājas.

„Kukaiņu mājai jābūt kompromisam starp to, kas cilvēku interesē, un ievērojot kukaiņu intereses. Cilvēki vairāk domā mājas vizuālo tēlu, mazāk jautā kukaiņiem, kādas ir viņu intereses,” skaidro Voldemārs Spuņģis.

Dabasdati lv. Ir vieta, kur var paskatīties labākos kukaiņu māju paraugus.

„Ar kukaiņu mājām situāciju pasaulē diez ko neuzlabosim, bet kukaiņu māju būvēšanai ir svarīga loma cilvēku audzināšanā, veidojot viņu attieksmi pret dabu," atzīst Spuņģis.

Lai kukaiņi justos labi un situāciju dabā Latvijā nedaudz uzlabotu, būtu svarīgi saglabāt ziedošas pļavas, vairāk vecus kokus un mežus, kā arī vajadzētu padomāt par ūdens attīrīšanas iekārtu labu darbību ūdens.

Kamenes palīdz iegūt ogu, augļu un dārzeņu ražu

Lai augiem veidotos augļi, būtisks process ir apputeksnēšana un, kā zināms, biežākie apputeksnētāji ir kukaiņi, putni, vējš. Šoreiz  lūkojam, kā tieši kukaiņi un konkrēti – kamenes – palīdz  apputeksnēt augus.

Kamenes nav tik prasīgas un nelido tik tālu kā medusbites, un  ar savu ķermeni spēj ievibrēt tomātu ziedus, lai paņemtu no tā putekšņus, tāpēc jau kopš pagājušā gadsimta 80. gadiem kamenes izmanto kā lauksaimniecībā derīgus dzīvniekus, kas palīdz iegūt  dažādu ogu, augļu un dārzeņu ražu. Kā  šādas kamenes audzē un  kāda ir to dzīve siltumnīcā, stāsta Latvijas Biškopības biedrības padomes priekšsēdētājs Juris Šteiselis.

Latvijā  vieni no zināmākajiem kameņu izmantotājiem tomātu dēstu apputeksnēšanā ir uzņēmums ”Getliņi”, kur tomātu siltumnīcās  rosās kameņu saimes, kuras ieved no Francijas, uz citām saimniecībām Eiropā kamenes ceļo no Beļģijas un Nīderlandes.

Runājot par  kameņu slimībām, Juris Šteiselis kā parastāko min kameņu caureju, bet, runājot par tādiem parazītiem, kā ērces, ko  nereti var manīt kameņu kažokā, biškopis teic, ka tās nav kaitīgas  šiem apaļajiem, dūcošajiem kukaiņiem.