Vēsturniece Ilze Jākobsone sadarbībā ar Latvijas Peldēšanas federāciju veikusi līdz šim nebijušu, apjomīgu pētījumu par peldēšanas sporta vēsturi un attīstību Latvijā laika posmā no 20. gadsimta sākuma līdz mūsdienām. Grāmatā "Peldējums gadsimta garumā. Peldēšanas vēsture Latvijā" preses publikāciju fragmenti, arhīva dokumenti un teju 400 fotogrāfijas atklāj to, kāds bijis peldēšanas sports varu un laika griežos, kādi bijuši labākie sasniegumi un kas ir cilvēki, kuri pievērsušies peldēšanas sportam. Sniegts arī ieskats sabiedrības priekšstatos par peldēšanu. Raidījumā Zināmais nezināmajā saruna ar vēsturniece grāmatas autori Ilzi Jākobsoni.

Šogad aprit 110 gadskārta, kopš "dzimis" peldēšanas sports Latvijā. 1905. gada 26. aprīlī reģistrēja Majoru peldēšanas skolu, peldēšanai daiļlēkšanai un ūdensballei (ūdens polo) dzimtā vieta Jūrmala. Notika peldējumi gar jūras krastu un peldējums no Dubultiem uz Majoriem pa Lielupi. Sākumā peldēšanas sportam Latvijā bija sezonāls raksturs.

Pirmais slēgtais baseins Latvijā, uz kuru lika lielas cerības tika uzbūvets Daugavpilī vienības namā 30. gadu otrā pusē. Tapa divi nelieli peldbaseini, bet izrādījās, ka latgalieši nav naski peldētāji, jo jau 1939. gadā Armijas ekonomiskais veikals, kas arī atradās Vienības namā, šajā baseinā glabāja ābolus. Nebija, kas peld.

Naskākie peldētāji Latvijā ir bijuši Jelgavā un Rīgā. Tos var dēvēt par peldēšanas centriem. Rīgā 1958. gadā uzbūvē VEF baseinu. Sākumā tā ir VEF strādnieku iniciatīva izbūvēt baseinu nevajadzīgā kozāģētavā. Bet to izmantoja arī Latvijas PSR izlase. Pats baseins ir saglabājies līdz mūsdienām un tajā ir tās pašas flīzes, kas ieklātas baseinu būvējot. Tās ražotas Rīgas porcelāna fabrikā.

"Tas ir mīļš, sirsnīgs baseins, kas neatbilst starptautiskām normām, bet iemācīties peldēt tur var," komentē Ilze Jākobsone.

Peldkostīmi bijusi problēma ilgu laiku. 20. gadsimta sākumā morāles normas noteica, ko drīkst vai nedrīkst vilkt mugurā peldot. 20. – 30. gados meitenes, kurām nebija šūtu peldkostīmu, tos adīja. Kāds smagums bija jāvelk līdz. Bet visvairāk sieviešu peldkostīmu trūka pēc Otrā pasaules kara 40. gadu beigās un 50. gados. Tajā laikā sievietes vienkārši pirka vīriešu apakškreklus, sašuva apakšā kopā, pleciņos pārgrieza un sasēja mezglā. Un vēl nokrāsoja melnā krāsā. Gadījās, ka pēc peldējuma gar stilbiem tecēja krāsa...

Peldēšanas ietekme uz cilvēka ķermeni

Līdzsvars  un ūdens izjūta ir galvenie kritēriji, pēc kuriem profesionālajā peldēšanā izraugās sportistus. Par cilvēka ķermeņa masu attiecībā pret ūdeni, par niršanu un par to, kāpēc uz muguras peldēt ir vieglāk, nekā uz vēdera, stāsta Latvijas Sporta Akadēmijas peldēšanas katedras profesore Jeļena Solovjova.

Urīns vainīgs pie apsārtušām acīm pēc baseina apmeklējuma

Zinātnieki pievērsušies pētījumiem peldbaseinos un noskaidrojuši, ka cilvēki gadiem ilgi uztur dzīvu kādu mītu -  acis pēc peldbaseina apmeklējuma kļūst sārtas hlora dēļ. Izrādās patiesībā tas nav hlors, kas vainojams pie apsārtušām acīm, bet gan -  urīns. Amerikas Slimību kontroles centrs secinājis, ka urīna klātbūtne ūdenī savienojumā ar sviedriem un hloru ir tā, kas kairina acis un liek tām kļūt sārtām. Te arī vietā ir pieminēt speciālistu atzinumu, ka hlors nebūt nenonāvē visas sliktās baktērijas, kas nonāk ūdenī.

Ir vairāki mikroorganismi, kas  pat labiekārtotos un atbilstoši tīrītos baseinos spēj dzīvot dienām ilgi – tāpēc pētnieki uzsver, ka peldbaseinu nedrīkstētu apmeklēt cilvēki, kurus pat divas nedēļas pirms peldes būtu piemeklējusi caureja. Lai inficētu citus, pietiek ar ļoti mazu daudzumu vienšūņu -kriptosporīdiju, kas nonāk baseinā, ja peldētāji pirms došanās ūdenī nenomazgājas. Neiepriecinoša statistika ir pieejama par kanādiešu baseina apmeklētājiem -  no deviņiem ar pusi tūkstošiem aptaujāto 58 procenti  atzinuši, ka viņi kaut reizi ir pačurājuši baseinā. Pētnieki, komentējot šos rezultātus, saka vienkārši: Ja esat viens no viņiem, tad ziniet – risinājums nav zinātne un tehnoloģijas, kas attīrīs baseinu, bet gan elementāra pieklājība citam pret citu.

Bet runājot par baseiniem, izrādās pasaulē vecākais meklējams Pakistānas senajā pilsētā Mohendžodaro. Vēsturnieki ir vienojušies, ka pirmais baseins varētu būt tā saucamā Lielā vanna Pakistānā. Tiesa, šis baseins visticamāk tika izmantots reliģiskiem rituāliem, nevis peldēšanas sacensībām vai atpūtai. Baseina izmēri savulaik bijuši teju 12 x 7 metri un dziļākajā vietā tas sasniedza -  2,43 centimetrus. Arheologi uzskata, ka baseins ticis lietots jau trešajā tūkstošgadē pmē