Pagājušā gada dzīvnieks bija pelēkais vilks - viens no pretrunīgākajiem zvēriem gan tagad, gan arī vēsturē. Daļa cilvēku uzskata, ka šo plēsēju ir savairojies pārlieku daudz un tas ir nopietns drauds mājlopiem, daļa domā, ka savukārt asinskāri mednieki slaktē nost pelēčus. Patiesība ir kaut kur pa vidu, nav vilks asinskārais plēsoņa numur viens un nav nekāds mīļais „bužuks”, kam draud izmiršana.

Raidījumā Zināmais nezināmajā sižets par mūsu ikgadējo tradīciju nominēt Gada dzīvnieku, putnu, augu un sēni. Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks, bioloģijas doktors Jānis Ozoliņš stāsta, kā veicies ar 2014 gada dzīvnieka – pelēkā vilka – pētījumiem. Viņš arī rosina Latvijas sabiedrībā veidot izpratni par vilkiem, tādējādi "samierinot" cilvēkus ar vilku klātbūtni.

Bet par Gada putnu pērn izraudzīja pupuķi

Pupuķis ir vidēja izmēra zaļvārnveidīgo kārtas putns. Tiesa, zinātnieku vidū nevalda vienprātība par tā piederību šai kārtai. Šim putnam ir garš, smails un izliekts melns knābis.

Pupuķim ir labi attīstīti sejas muskuļi, kas ļauj tam ilgstoši turēt vaļā knābi. Tam ir plati, noapaļoti spārni.  Tradicionāli pupuķu dzimta tiek sistematizēta zaļvārnveidīgo putnu kārtā, tomēr starp zinātniekiem nav vienprātības par zaļvārnveidīgo putnu kārtu. Pupuķis mājo skrajos mežos un krūmājos, pļavās ar smilšainu, nabadzīgu augsni, stepēs un savannā. Šie putni  ir sastopams Eirāzijā, Āfrikā un Madagaskaras salā, arī Latvijā, kur tas atrodas tuvu sugas izplatības areāla ziemeļu robežai.

Eiropā kopš 19. gadsimta pupuķu skaits ir ievērojami samazinājies. Pupuķi ir izzuduši Dānijā, Zviedrijā, Beļģijā, Nīderlandē un lielā daļā Vācijas.

Savukārt Dabas muzejs aicina iepazīt savvaļas zirgus

Dabas muzejā no 8. janvāra aplūkojama fotoizstāde "Ar vējiem krēpēs".

Savvaļas zirgi tarpāni reiz bija sastopami visā Eirāzijas teritorijā, bet jau 19.gadsimta beigās dzīvs nebija palicis neviens savvaļas tarpāns. 20. gadsimtā dabiskas selekcijas rezultātā radās pussavvaļas ganāmpulki, kuri dažādu dabas aizsardzības programmu ietvaros mūsdienās tiek izplatīti Eiropā. Tā tiek pielietota viena no efektīvākajām pļavu apsaimniekošanas metodēm - dabiska, ekstensīva noganīšana, izmantojot dzīvei savvaļā pielāgotas lielo zālēdāju sugas.