Tā vien liekas, ka Latvijā kļuvis par vienu zinātnes nozari vairāk – pirmo reizi Latvijā ir iegūts doktora grāds aerobioloģijā. Tās uzmanības lokā ir putekšņu pētīšana un šī nozare kļūst aizvien aktuālāka Eiropā, kur arvien vairāk cilvēku saskaras ar putekšņu radītām alerģijām. Ziedputekšņu monitorēšana, uzskaite un pētniecība ir ļoti būtiska cilvēka veselības dēļ. Pēc Pasaules veselības organizācijas datiem pēdējo 30 gadu laikā cilvēku skaits, kas pakļauti astmai un putekšņu alerģijai pieaudzis četras reizes un veido 15-40% no Eiropas iedzīvotāju skaita. Raidījumā Zināmais nezināmajā tiekamies ar aerobioloģi un nule doktora grādu ieguvušo Latvijas Universitātes pētnieci ģeogrāfijas zinātņu doktori Olgu Ritenbergu (attēlā).

Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta atbalsts Latvijas uzņēmējiem

Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta  inovāciju balvas pasniegšanas ceremonijā aizvadītajā gadā Budapeštā pirmo reizi piedalījās arī Latvijas pārstāvji. Tā bija latviešu uzņēmēja, zinātnes komercializētāja Solvita Kostjukova. Viņa dibinājusi uzņēmumu “Alina”, kas ražo alternatīvas ekoloģiskas krāsas, un inovāciju un tehnoloģiju institūtā pārstāvēja Latviju. Solvita Kostjukova skaidro, ka toksiskās vielas, ka atrodas krāsās, nekur nepazūd, tās mēs ieelpojam un no tām bieži vien rodas alerģija, tāpēc šādiem ekoloģiskiem produktiem un atklājumiem ir liela nozīme, tas nav tikai stila elements.

Arī augi ir spējīgi pieņemt lēmumus

Zinātnieki jau labu laiku ir zina, ka augi spēj mācīties un pat pieņemt lēmumus atbilstoši noteiktai  situācijai, taču Tūbingenas universitātes pētnieki Vācijā secinājuši, ka mēs par zemu novērtējam augu spējas mainīt paradumus un pielāgoties. Zinātnieki pētījuši augu spējas pieņemt jaunas izdzīvošanas stratēģijas brīdī, kad augi tiek pakļauti spiedienam, konkurējot ar citiem augiem par ierobežotu pieeju saules gaismai. Izrādās, augi spēj fiksēt kaimiņu auga izmērus un pat tā spēku, tādejādi radot jaunas stratēģijas, kā labāk izdzīvot konkrētajos apstākļos un situācijā. Atkarībā no tā, kāda izvērtusies situācija, augi spēj vai nu pāraugt savus konkurentus vai ieslēgties tā saucamajā zemas gaismas izdzīvošanas režīmā, proti, labi panest noēnojumu. Daži augi pat piekopj izvairīšanās stratēģiju un augot sāk attālināties no konkurentiem.

Lai arī augu spēja mainīt augšanas virzienu ir bijusi labi zināma parādība, pētnieki vēlējās noskaidrot, vai augi spēj izvēlēties, kuru tieši stratēģiju pielietot. Un rezultāti liek apgalvot, ka spēj gan!

Vācijas zinātnieki to visu noskaidrojuši, novērojot arī Latvijā bieži sastopamā rožu dzimtas auga ložņu retēja uzvedību noteiktos apstākļos. Laboratorijā pētnieki imitēja dažādus apstākļus, kas šos augus piemeklē arī dabā – piemēram, izmantojot īpašus filtrus bija iespējams atdarināt samazinātas gaismas apstākļus, savukārt ar cita veida filtriem tika panākti apstākļi, kas piemeklē ložņu retēju, ja to noēno blakus esošā auga lapas.

Kad augu apēnoja konkurents, tas izvēlējās ēnas izturīgu dzīvesveidu. Tas izpaudās kā fotosintēzes intensitātes samazināšana un lapu formas maiņa - lai notvertu iespējami daudz gaismas, tās kļuva plānākas un platākas.

Savukārt, ja auga tuvumā parādījās gari, bet retāk augoši sāncenši, pētnieki biežāk novēroja izvairīšanās stratēģiju, mainot augšanas virzienu. Tas viss liek domāt, ka augi daudz labāk saprot, kas aug viņu tuvumā, nekā ierasts uzskatīt, un ka organismi, kuriem nav galvas smadzeņu, arī apkārtējās vides izmaiņu rezultātā spēj pieņemt noteiktus uzvedības modeļus.

Vairāk par šo pētījumu varat lasīt interneta vietnē sciencealert.com.