Starptautiskā pētījumā, kurā analizēta Latvijas un Austrālijas pieredze, atklāta cēloniskā saistība starp pārtiku un barības vada dilatāciju suņiem. 2014. gadā veterinārārsti Latvijā novēroja strauju slimības pieaugumu, kas sasniedza 253 gadījumus divu gadu laikā. Visos gadījumos suņi tika baroti ar konkrēta ražotāja barību. Ko atklāj pētījums un kāpēc pirms septiņiem gadiem zinātnieku bažas netika sadzirdētas, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro veterinārpatoloģe Ilze Matīse van Houtena, veterinārārste Lita Konopore un Latvijas Universitātes profesors Vjačeslavs Kaščejevs.

Līdzīgs gadījums kā 2014. gadā Latvijā dažus gadus vēlāk konstatēts arī Austrālijā. Latvijas gadījuma izmeklēšana palīdzēja Austrālijas izmeklēšanā. Atšķirība, ka Austrālijā ražotājs iesaistījās izmeklēšanā un centās palīdzēt, nevis centās noslēpt.

Ilze Matīse van Houtena stāsta, ka slimību Austrālijā konstatēja 2017. gadā, kad saslima 10 % dienesta suņu un vienīgais vienojošais faktors bija barība, ko ēda suņi. Par to ziņoja arī barības ražotājam un uzliesmojuma izmeklēšanā iesaistījās Melburnas Universitāte. Kļuva skaidrs, ka šie nav vienīgie gadījumi un atklājās, ka skarti daudz vairāk suņi.

"Ražotāju reakcija bija, ka tūlīt atsauca savu produktu un brīdināja suņu saimniekus par saistību, lai arī nesakot, ka ir tieša saikne," atklāj Ilze Matīse van Houtena. "Lielākā atšķirība, ka ražotājs, redzot, ka ir cieša saikne starp barību un slimību, iedarbina mehānismus, lai pasargātu citus suņus no iespējamās saslimšanas."

Austrālijas uzliesmojums tika apturēts samērā īsā laikā un skāra daudz mazāk suņus. Ražotājs aktīvi iesaistījās izmeklēšanā, pārbaudot piegādātājus, izejvielas, meklējot iespējamo cēloni, kas ir barībā.

"Ražotājs arī neiesūdzēja tiesā veterinārārstus, kas brīdināja par slimību, un arī nepārmeta īpašniekiem, ka viņiem ir aizdomas par saistību ar slimību," norāda Ilze Matīse van Houtena.

Kādi vitamīni nepieciešami dzīvniekiem?

C vitamīns, pazīstams arī ar nosaukumu askorbīnskābe, ir vitamīns, kas atrodams dažādos pārtikas produktos, tas ir nostiprina imunitāti, ir iesaistīts audu atjaunošanā, palīdz organismā uzsūkties nepieciešamajām vielām un vēl ir apveltīts ar virkni citu īpašību, kas nepieciešams organisma normālai funkcionēšanai. Vairumam dzīvnieku organismā šis vitamīns dažādu vielmaiņas procesu rezultātā veidojas pats no sevis. Tiek uzskatīts, ka pirms vairākiem miljoniem gadu arī cilvēki un augstāk attīstītie pērtiķi spēja sintezēt vitamīnu C, taču evolūcijas gaitā šīs spēja tika zaudēta.

Bet mūsu ierastākie mājas mīluļi – suņi un kaķi – var lieliski iztikt bez papildus C vitamīna uzņemšanas, jo viņu organismā tas veidojas caur uzņemtajām ierastajām barības vielām, piemēram, caur gaļu. Kā notiek vitamīna sintēze dzīvnieku organismā, stāsta Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns un Pārtikas un vides higiēnas institūta profesors un vadošais pētnieks Kaspars Kovaļenko.