Pēdējā laikā arvien vairāk runājam par to, kā būt efektīviem un taupīt savus resursus. Tas nav svešs process arī šūnām. Vielmaiņa ir nepieciešams process, lai augtu un attīstītos cilvēks, kā arī ar aci nesaskatāmi organismi. Taču nodrošinot īpašus apstākļus, ir iespējams baktērijas ievirzīt tādos ceļos, lai tās būtu neaizstājams palīgs ražošanā. Zinātnieki pēta, kā šūnas var efektīvāk ražot enerģiju, tā radot arī pienesumu industrijai – īpaši būtiski tas ir nozarēs, kur pateicoties mikroorganismu vielmaiņas procesiem tiek radīti dažādi produkti, gan pārtikas rūpniecībā, gan daudz kur citur. Ko tad mēs īsti zinām un arī nezinām par vielmaiņu šūnās un mikroorganismos un ko šajā ziņā var padarīt ātrāku un efektīvāku, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro inženierzinātņu doktors Latvijas Universitātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūta direktors Egils Stalidzāns un Latvijas Universitātes profesors biotehnoloģijas jomā Uldis Kalnenieks.

Rauga vēsture

Raugs ir vienšūnas organisms, kas radās pirms simtiem miljoniem gadu. 1837. gadā vācu zoologs Teodors Švāns šos organismus ierindoja sēņu valstī. Taču to, ka raugs nodrošina dažādu vielu rūgšanu, atklāja nedaudz agrāk. 17.gadsimta otrajā pusē cilvēki novēroja, ka alū eksistē mazas bumbiņas, bet vēl nezināja, ka tās ir saistītas ar dzēriena rūgšanu. Pagāja vēl 150, līdz saprata, ka šīs bumbiņas ir saistītas ar rūgšanas procesu. Par rauga vēsturi stāsta Latvijas Universitātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūta vadošais pētnieks Jānis Liepiņš,  kurš ārpus zinātniskā darba pilda arī tēva pienākumus, tāpēc, lai  neizbrīna fonā skanošais viedoklis, ko sarunas laikā izsaka Jāņa dēls – 10 mēnešus vecais Vilhelms.
 
Nereti ir dzirdēti mīti, par to, ka maizes raugs ir  kaitīgs  veselībai  un veikalā mēs varam  nopirkt kukulīšus, kur rakstīts, ka tie ir gatavot bez  rauga. Jānis Liepiņš  atspēko šo  paziņojumu  sakot, ka  raugs jau mīt pašos graudos no kuriem tiek cepta maize.