Ūdens trūkums ir viena no vides problēmām, kas nākotnē kļūs aizvien aktuālāka. Latvijā ūdens netrūkst, un pagaidām nav bažu, ka par to būtu jāsatraucas nākotnē, taču aktuāls paliek jautājums – kāds ir šis ūdens. Nesen Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs nācis klajā ar ziņu, ka Latvijas ūdeņos konstatēts liels daudzums farmakoloģisko vielu. Kuru medikamentu pēdas atrodamas visvairāk ūdenī, kā šīs vielas tur nonākušas un kāda var būt to ietekme uz vidi, par to raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Iekšzemes ūdeņu nodaļas vecākā speciāliste Linda Fībiga.

Viens no veidiem, kāpēc daudz nonāk tik daudz zāļu atliekvielu ūdeņos, cilvēki zāles izmet vienkārši atkritumos, uzskata Linda Fībinga. Vienkāršākais un efektīvākais veids, kā no tā izvairīties, zāles lietot ar mēru un neizlietoto savākt un nodot aptiekā.

Notekūdeņu un dzeramā ūdens piesārņojums

Nevarētu gluži teikt, ka dzeramajā ūdenī atrodams plašs aptieku arsenāls, tomēr notekūdeņi, ūdenstilpes un dzeramais ūdens ir savā starpā cieši saistīti, un maldīgi būtu uzskatīt, ka ārstnieciskās vielas vai cita veida piesārņojums pats no sevis vienkārši izzūd. Vai tas varētu skart arī dzeramo ūdeni un mūs kā patērētājus?

Veldzējot slāpes, ar mierīgu sirdi gribētos baudīt dzidru un tīru ūdeni un nedomāt, vai tas satur tādas vielas, kurām tur patiesībā nevajadzētu atrasties. Tāpat, peldoties upēs, ezeros un jūrā, ir patīkamāk, ja zinām, ka tā ir atpūtniekiem droša peldvieta, un ūdens nenodara kaitējumu mūsu organismam vai citām radībām. Tomēr risks, ka specifiskas vielas no notekūdeņiem mēro ceļu līdz upēm vai ezeriem, pastāv. Kas tās būtu par vielām un ko darīt, lai tās nenonāk upēs un ezeros? Vai piesārņojums notekūdeņos norāda, ka kaut kas tomēr varētu nonākt arī dzeramajā ūdenī, skaidro stāsta Rīgas Tehniskās universitātes prorektors, Ūdens pētniecības laboratorijas vadītājs Tālis Juhna.