"Līdz šim mums ir vispārīgs skats uz to, ko cilvēki senajos laikos ir ēduši, pēc tā, ko arheoloģiski izdevies atrast. Ir parādījušās jaunas metodes, un tagad tās iespējams arī izmantot Dzelzs laikmeta materiāliem un apskatīties, kādas ir mazās reģionālās atšķirības. Varbūt ieraudzīt kaut ko tādu, ko nebijām gaidījuši," raidījumā Zināmais nezināmajā atzīst Latvijas Nacionālā vēstures muzeja galvenā arheoloģijas keramikas krājuma glabātāja Alise Gunnarssone.

Latvijas un Igaunijas arheologi, izmantojot jaunas pieejas, izpētījuši, kādi varēja būt mūsdienu Latvijas teritorijas iedzīvotāju ēšanas paradumi Vēlajā dzelzs laikmetā. Konkrētāk pētīta lībiešu apmetne Rauši, ko viņi ir ēduši un arī kā pagatavojuši, taču iegūtie dati ļauj izdarīt arī plašākus secinājumus.

Alise Gunnarssone norāda, ka šajā pētījumā pievērsušies tieši traukiem, jo līdz šim bijis grūti salīdzināt, ko ēda vairāk gaļu vai putru. Pētījumā veiktas lipīdu analīzes.

"Ja ir graudu sauja un kaulu čupiņa, īsti nevari salīdzināt un pateikt, kas bija pamata  ēdiens, kas piedeva. Mēs paņēmām podus no dzīvesvietām, konkrētiem pavardiem un apbedījumiem, jo lībieši ir vienīgie, kas dod līdzi traukus, kuros arī gatavoja ēdienu. Apskatījāmies, no kādiem produktiem tauki viņos iesūkušies. Varam redzēt, ko ikdienā vārija un nevārīja podos," skaidro Alise Gunnarssone.

"Ieraudzījām, ka Daugavas salas Raušu ciema lībieši pamatā ēduši zivis un gaļu. Putru īsti neatrodam."

Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta asistente, bioarheoloģe Dardega Lagzdiņa norāda, ka vērtīgi ir tieši tas, ka pētījums veikts mikroreģionā.

"Tas nesasaucas ar līdzšinējo uzskatu, ka visi ir zemkopji, atkarībā no mikroreģiona, no reāli pieejamiem resursiem un vides, visa Latvija nav viendabīga un var būt atšķirības," atzīst Dardega Lagzdiņa.

Alise Gunnarssone bilst, ka pētījums attiecas uz Daugavas upes lejteci, uz lībiešiem, kas dzīvo gar Daugavas krastiem. Secināts, ka lielu iespaidu atstāj upes ielejas ģeogrāfija.

"Praktiski mēs runājam par kaut ko, ko man patīk iztēloties kāpiejūras diētu," tā Alise Gunnarssone.

Plašāk ar pētījumu par lībiešu ēšanas paradumiem Vēlajā dzelzs laikmetā var iepazīties internetā.