Svaigs gaiss telpās un energoefektivitāte vienlaikus. Ne reti ēku īpašnieki vai apsaimniekotāji izvēlas par labu vienai vai otrai, jo abas komponentes apvienot dažkārt šķiet teju neiespējami. Pētījums parāda, ka gaisa kvalitāte Latvijas skolās nav pietiekama. Labi nopakotās siltinātās ēkas patiešām rada mazākus siltuma zudumus, ietaupot energoresursus un līdzekļus, ko tērējam par apkuri, bet, kur šajā visā procesā paliek gaisa kvalitāte? Jāņem vērā, ka tā ietekmē mūsu ikdienu ne mazāk kā klimats telpā. Par to tapusi disertācija, kurā izstrādāti vairāki scenāriji. Raidījumā Zināmais nezināmajā ar pētījumu iepazīstina tā autore - Rīgas Tehniskās Universitātes Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētniece Līva Asere.

"Veidojot energoefektīvas izglītības iestādes un citas ēkas, mēs esam panākuši, ka telpa ir hermētiskāka, bet cilvēki telpā arvien ir daudz, viņi izelpo ogļskābo gāzi, CO2 rādītājs aug, ja neventilē, paliek arvien grūtāk koncentrēties," norāda Līva Asare.

Bet ir iespējams, būs risinājumi, lai būtu gan energoefektīva ēka, gan iekštelpu gaisa kvalitāte būs laba. Pētniece norāda, ka siltinot ēkas, galvenais mērķis samazināt finanšu līdzekļus, ko tērējam par siltumenerģiju, bet vēdinot, atverot logu, tos atkal nākas tērēt, bet uzstādītās iekšējās ventilācijas sistēmas ēkās parasti neizmanto.

Līvas Asares veiktajā pētījumā vērtēts, kā mainās gaisa kvalitāte un dažādi ar gaisa kvalitāti saistīti rādītāji Liepājas skolās, kad telpās ir skolēni, kā arī, jadarbina ventilāciju vai vēdina, atverot logu.

"Tas saistīts skolēnu sekmju pieaugumu, uzlabojoties gaisa kvalitātei, uzlabojas produktivitāte, tas ir savīts kopā ar iespēju iegūt labāku izglītību, iespēju iegūt labāk apmaksātu un savu devumu sniegt atpakaļ valstij," norāda Līva Asare.

Gaisa kvalitāte šobrīd radīs sekas cilvēkiem nākotnē saistībā ar iespēju iegūt labāku darbu.

Ventilācijas jautājumu risinājumi senatnē

Ēku apsildīšana, ēst gatavošana un uzturēšanās mūsu senču būvētajās ēkās prasīja risinājumus, kas apvienotu siltuma un svaiga gaisa cirkulāciju, kādu funkciju veica skursteņi un dūmeņi, kad tos sāka būvēt un kam bija paredzēti logi?

Nevar konkrēti pateikt, kad zemnieku mājās parādījās skursteņi un stikloti logi, jo saimnieciskā attīstība notika visai nevienmērīgi: kamēr piepilsētu nami un ēkas Kurzemē un Zemgalē jau lepojās ar dūmeņiem, tikām Vidzemē ļaudis mita dzīvojamās rijās vai Latgalē dzīvoja dūmistabās, stāsta Latvijas etnogrāfiskā brīvdabas muzeja galvenais krājuma glabātājs, vēstures zinātņu doktors Mārtiņš Kuplais. Vāji apgaismoti, citviet vairāk vai mazāk piedūmoti – tādi bija mūsu senču nami vēl 18. gadsimtā.