Vienlaikus sīki un tomēr vareni - vīrusi uz šīs planētas ir daudzskaitlīgāki par cilvēkiem un bijuši te jau krietni senāk par mums. Tāpēc jāteic - kā organisms vīruss ir vērā ņemams, neskatoties uz savu primitīvo uzbūvi. Kas tad īsti ir vīrusi, kā tie vairojas, veido mutācijas un kāpēc tie ne vienmēr ir sliktie slimību izraisītāji, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro bioloģijas zinātņu doktore Baiba Niedre-Otomere.

Pētniece arī savā "Facebook.com" profilā interesanti stāsta par vīrusiem.

Vakcības pret vīrusu izraisītām saslimšanām

Vīrusu izraisītas saslimšanas cilvēkiem nav nekas svešs, un arī vakcīnas pret tām jau radītas sen. Laika gaitā gan mainījušies principi vakcīnu izstrādē, un pret kādu saslimšanu tā arī nav izdevies vakcīnu radīt. Kāpēc tā un kas būtu jāzina par pašlaik tik aktuālo Covid-19 vakcīnu mehānismu, skaidro profesors Kaspars Tārs.

Lai radītu vakcīnu, nepieciešams tuvāk izpētīt infekciju izraisošo organismu, un šāda izpēte sākusies jau pirms vairākiem gadsimtiem. Tā bijusi aktuāla arī pēdējā gada laikā, kad zinātnieku sadarbības rezultātā tapusi vakcīna pret koronavīrusa radīto saslimšanu Covid-19. Turpmāko stāstu lielā mērā veltām atšķirībām dažādu Covid-19 vakcīnu starpā, un to izstāstīt palīdzēs profesors Kaspars Tārs. Bet pašā sākumā būtiski noskaidrot - kāpēc pret vienu vīrusa saslimšanu iespējams strauji radīt jaunu vakcīnu, kamēr pret citu saslimšanu, par kuru zināms jau gadiem, tas tā arī nav izdevies, un te kā piemēru var minēt HIV infekciju.