Globālās sasilšanas slieksnis, ko varam uzskatīt par bīstamu, varētu tikt sasniegts laika posmā starp 2027. un 2042. gadu. Vismaz ar šādiem datiem klajā nākuši Makgīla Universitātes pētnieki, progozējot, kādas klimata izmaiņas mūs sagaida līdz 2100. gadam. Vai un kāpēc ir pamats tam, ka bīstamo līniju prognozes kļūst aizvien pesimistiskākas? Kā šīs dažādās prognozes atšķiras un kā varam paredzēt klimata pārmaiņas Latvijā nākotnē? Saruna par aktuālo globālās sasilsānas jomā raidījumā Zināmais nezināmajā ar Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Prognožu un klimata daļas vadītāju Andri Vīksnu un Latvijas Universitātes pētnieks un bierdības “Zaļā biedrība” valdes priekšsēdētāju Jāni Brizgu.

Raidījuma viesi atzīst, ka nemaz nav jāgaida 2027. gads, pārmaiņas var izjust jau šobrīd.

"Apokaliptiskie scenāriji jau tagad īstenojas pasaulē dažādos reģionos klimata pārmaiņu ietekmē. Arī Latvijā to redzam, ir kārtējais siltākais gads, jo 2020. gada temperatūra bija 2,4 grādus virs normas un kļuva par siltāko gadu Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē kopš 1924. gada,"  atzīsta Andris Vīksna.

Klimata pārmaiņas var redzēt ar katru gadu un ietekme turpināsies līdz pat gadsimta beigām, izmaiņas būs arvien krasākas.

"Bīstamu, ekstremālu meteoroloģisko apstākļu ietekmi redzēsim arvien biežāk, ne tikai pasaulē, bet arī arī Latvijā. To zināmā mērā nevar apstādināt. Var censties mazināt to ietekmi uz klimatu un cerēt un mazināt pārmaiņu straujumu. Lielā mērā tas ir pat neatgriezeniski," uzskata Andris Vīksna.

Vīksna norāda, ka dati liecina, ka visā pasaulē izmaiņas notiek pārliecinoši un gadījumi kļūst arvien ekstrēmāki. Aizvien biežāk ir novērojamas ekstrēmas lietavas, plūdi, sausums, šī tendence turpināsies. Pēc pašreiz pieejamiem scenārijiem līdz gadsimta beigām, ja nekas nemainīsies, nav īpašs pamats optimismam, ka pēkšņi kaut kas būtiski uzlabosies.

"Klimata pārmaiņas ietekmēs visus, lai kādās nozarēs strādājam. Tās ir saistītas ar nokrišņiem temperatūru, tas tālāk ietekmē mūsu ikdienu," atzīst Jānis Brizga.

"Tas, ko arī Latvijā esam iepriekš redzējuši, ir siltās ziemas, kad mežu izstrāde ir apgrūtināta vai kad pārplūst kādas upes kopā ar to, ka meliorācijas sistēmas nedarbojas,"turpina Jānis Brizga. "Zemnieki no vienas puses var priecāties, ka pagarinās veģetācijas sezona un var mēģināt divas ražas novākt, bet palielinās kaitēkļu un invazīvo sugu risks."

Ir daudzas lietas, ko vajadzēs mācīties, kā varam mainīgajā klimatā dzīvot. Tajā pašā laikā Latvija neatrodas sliktākajā pozīcijā salīdzinājumā ar citiem pasaules reģioniem, tomēr klimata pārmaiņas ietekmē tautsaimniecību jau tagad.

"Sniega sega mēreni pesimistisko scenārijos Kurzemes pusē samazināsies par 100 %, kas padarīs pastāvīgu sniega segu par ļoti eksotisku parādību, arī minimālās temperatūras ārkārtīgi pieaug," norāda Andris Vīksna.

"Tāpat arvien biežāk ir dienas ar ļoti augstu temperatūru. Sabiedrību vēl vairāk ietekmē tropiskās naktis, kad gaisa temperatūra nepazeminās zem 20 grādiem, kas vairāk iespaido cilvēka veselību un neļauj atpūsties pēc karstās dienas. Iespaido visas tautsaimniecības jomas."

Atšķirībā no pasaules, kur nokrišņu neesamības dēļ izjūtams arī ūdens trūkums, Latvijā nokrišņu daudzuma tendence ir pieaugoša, bet vasarās var būt periodi, kad mijas sausuma periodi ar spēcīgām lietavām, tas rada vēl būtiskāku ietekmi uz tautsaimniecību.

"Pat Latvijas mērogā ar Latvijas salīdzinoši mēreno klimatu mēs jau redzam un redzēsim diezgan būtisku ietekmi," vērtē Andris Vīksna.

Rudeņi varētu būt garāki. Pavasari mainās salīdzinoši mazāk

Rīgā pieredzētās klimata izmaiņas pagātnē

Plūdi 1709. gadā, kad Doma baznīcā ūdenī atradies altāris, gadu simtiem ilgas bargas ziemas, slapjas vasaras - par vēsturiskajām klimata izmaiņām mūsu galvaspilsētā un kā klimants ietekmējis rīdzeniekums, stāsta Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja pedagoģe, vēsturniece  Irēna Strēle.

Klimats ir viens no faktoriem, kas vēsturiski ietekmēja cilvēku migrāciju no kādas vietas uz citu, ja palūkojamies, uz tagadējo Rīgas apkaimi, tad pirms 10-12 tūkstošiem gadu ļaudis te apmetās uz dzīvi Baltijas ledus ezera krastā. Bet turpinājumā skatīsim kā klimats ir ietekmējis ļaužu dzīvi tagadējā mūsu galvaspilsētā krietni vēlākos laikos. Pirmie rakstītie avoti par klimatu ne tika Rīgas apkaimē, bet visā toreizējā Latvijas un Igaunijas teritorijā ir rodami Livonijas Indriķa hronikā, kur vairākās vietās ir minēts, kā aizsalusi Baltijas jūra, piemēram, 1216. gadā un arī 1227. gada janvārī.

Ejot laikam uz priekšu, apstājamies pie mazā ledus laikmeta, par kuru stāsta Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja pedagoģe, vēsturniece Irēna Strēle. Kā vienu no dabas katastrofām pagātnē viņa min mazo ledus laikmetu, kas ilga aptuveni no 14. gadsimta līdz pat 19. gadsimta vidum. Šis klimata pārmaiņas visā pasaulē izraisīja vairāki spēcīgi vulkānu izvirdumi, un to ietekmē sākās gan vairākas slapjas vasaras bez saules, gan bargas ziemas. Irēna Strēle stāsta par pirmajiem dokumentiem, kuros ir fiksēts kā tolaik klimata pārmaiņu rezultātā, neizauga raža un iestājās bads.

Dabas nelaimēm nāk klāt vēl kari un mēra epidēmijas, un turpinot skatīt šo laikposmu un dokumentus, kas glabājas Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā Irēna Strēle min 18. gadsimta sākumu un lielos plūdus Rīgā 1709.gadā.

Cita starpā turpinās arī Ziemeļu karš, un Rīgu tā paša 1709.gada rudenī aplenc Pētera I karaspēks un šis aplenkums ilgst teju deviņus mēnešus un Rīgā sākas milzīgs bads, kam sekoja mēris.

Skatot vēl par krasām klimata izmaiņām vēsturē- Internetā var atrast Latvijas Universitātes ģeogrāfijas profesora Gunta Eberharda apkopojumu par dabas untumiem pagātnē, tā piemēram 1617. gadā Baltijā bijusi ļoti silta un lietaina ziema bez sniega. Visu janvāri pūtis dienvidaustrumu vējš un lijis, augusi zāle un izplaukuši ziedi, ziedējuši ķirši. Arī pēc septiņiem gadiem 1624. gadā atkal iestājusies tāda pati ļoti silta ziema.

Savukārt 1431. gada vasarā valdīja liels sausums. Par to rakstīts: „Zeme un purvi dega,  dūmaka stāvēja sešas nedēļas, sauli neredzēja, zivis ūdenī nobeidzās un putni krita zemē”.

Kā raksta profesors Eberhars, kopumā, vērtējot turpat 600 gadu garumā no 14. gadsimta līdz 20. gadsimta sākumam, Rīga un tās iedzīvotāji piedzīvojuši vairāk nekā 20 ledus sastrēgumu izraisīto katastrofālo plūdu postījumus.