Latvijas polārpētnieki nesen atgriezušies no otrās misijas Svalbārā*, kur atkārtoti veikuši ledāju mērījumus. Kas ir mainījies šajā Arktikas arhipelāgā, ko liecina pētnieku savāktie dati un  vai varam cerēt uz savu polāro staciju Arktikā, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes vadošie pētnieki un ģeoloģijas zinātņu doktori Kristaps Lamsters un Jānis Karušs.

Pētnieki atzīst, ka šobrīd sākuši cīņu ar datu apstrādi, līdz nopietnākiem secinājumiem pēc ekspedīcijasvēl laiks.

Diemžēl Covid epidēmija ietekmējusi Arktikas pētniecību. Pētnieku komandas nevarēja doties uz turieni, lai savāktu datus.

Zinātnieki cer un arī virzās uz to, lai Arktikā būtu Latvijas polārā stacija.

Pētnieki ir gandarīti, ka šobrīd ir nodibināts Polāro pētījumu centrs Latvijas Univeristātē. Tas ir liels solis virzībā uz stabilāku klātesamību Arktikā un Antarktikā.

Pētnieki ir pārliecināti, ka Latvijas zinātniekiem ir absolūti nepieciešama polārā stacija Arktikā.

"Ja Latvijai būs sava polārā stacija, tad būtu iespēja veikt ilgtermiņa pētījumus un tas atrisina daudzas loģistikas problēmas," atzīst Kristaps Lamsters. "Šobrīd Latvijas zinātniekiem, lai dotos pētīt kādus ledājus, ir jāsazinās ar attiecīgo valsti, kurai ir sava stacija, jānokārto atļaujas, jādabū brīvs brīdis, kad konkrētā stacija var uzņemt Latvijas pētniekus."

"Arī zinātnē valda konkurence un ir konkurence par dažādiem projektiem, līdz ar to, visi jau ir orientēti uz sadarbību, be, ja kādas citas valsts zinātnieki saskata, ka ar viņiem tiešā veidā konkurējam, mēģinām līdzīgus jautājumus risināt, protams, viņu ieinteresētība ar mums sadarboties kaut kādā brīdī noplok," atzīst Jānis Karušs.

Lamsters norāda, ka lielākie izdevumi ir staciju uzbūvēt, uzturēšanai nelielas izmaksas nepieciešamas.

Karušs piebilst, ka nebūs katru gadu jāiegulda miljoni vai simtiem tūkstoši. 

"Stacija dotu ne tikai iespēju tur darboties neatkarīgi no citiem, bet arī, ja runājam par dažādam starptautiskām organizācijām, tad šāda pastāvīga klātbūtne un darbošanās paver iespējas aktīvāk iesaistīties jautājumu risināšana, kas saistīti ar Arktikas un Antarktīdas politiskiem jautājumiem," skaidro Jānis Karušs.

"Kamēr tikai dodamies pie kāda, mūsu viedoklis nav tik spēcīgs. Kad jau stabili tur veicām pētījumus, mums ir spēcīga balss vispār lemt, ko darīsim tālāk šajos reģionos."

Sniegpārsliņu veidošanās noslēpumi

Sākotnēji sniegpārsliņu forma ir sešstūraina, jo tāda ir ledus kristālrežģa uzbūve, tālāk sniegpārslai veidojoties tās apaug ar zariņiem, adatām, trijstūriem, un ir grūti atrast divas vienādas sniegpārsliņas. Pats sākums notiek mākonī, kur, ūdens molekulām sasalstot, veidojas kristāliska struktūra. Tā kā dabā viss ir pakļauts fizikas likumiem, tad uz jautājumu par to, kā veidojas sniegpārslas, atbild Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta pētniece, fizikas doktore Virgīnija Vītola.

--

* Pētījumi Svalbārā īstenoti LZP FLP projektā "Kafijoras reģiona (Ziemeļrietumu Svalbāra) ledāju termālā struktūra, noteces sistēmas uzbūve un virsmas izmaiņas", Nr. lzp-2020/2-0279.