Rudens ir taimiņu un strauta foreļu nārsta laiks, bet cik piemērotas šīm zivīm ir Latvijas upes? Tāpēc pētnieki ir uzsākuši 15 Gaujas pieteku apsekošanu, lai novērtētu to piemērotību taimiņu un strauta foreļu nārstam un mazuļu attīstībai. Kādi ir pirmie secinājumi un kādas ir Gaujas Nacionālā parkā esošās ūdenstilpnes, raidījumā Zināmais nezināmajā atklāj ihtiologs zinātniskā institūta "BIOR" pētnieks Kaspars Ābersons.

Pļavas pārstādīšana: secinājumi pēc gada

Pagājušā gada septembra sākumā Latvijā norisinājās nebijis pasākums – pļavas pārstādīšana. Lai paglābtu bioloģiski vērtīgu pļavu no iznīcības, kas bija nenovēršama, Limbažu pagastā, ierīkojot jaunu autoceļu posmā Limbaži - Dūči, bojāejai nolemto pļavas gabalu pārveda uz Apes novada Virešiem. Varētu šķist, ka šāds process ir būt vienkāršs, ja ir pietiekami darbaspēka un tehnikas, tomēr arī pļava tāpat kā cilvēka organisms ir sarežģīta un vienota sistēma. Šajā gadījumā no zemes jāpaņem gabaliņš ar pļavā mītošajām augu, kukaiņu un mikroorganismu sugām. 

Gadu pēc pļavas pārstādīšanas tiekamies Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docente un dabisko zālāju eksperti Solvitu Rūsiņu, lai uzzinātu kā vērtīgais dabas gabaliņš ir ieaudzies jaunajā vietā.

Lai arī pirmais gads ir pārlaists veiksmīgi, tomēr Solvita Rūsiņa norāda, ka šī metode nav panaceja bioloģiski vērtīgā zālāja atjaunošanā. Velēnas pārstādīšana ir jāuzskata par maksimāla labuma iegūšanu no pļavas, pirms tā ir iznīcināta, nevis par pļavas izglābšanu. 

Vērtīgajā pļavā ik kvadrātmetrā vien tika saskaitītas 43 augu sugas un diemžēl pēdējos gados tik augiem pārbagātas teritorijas ir retums. Tam, ka vērtīgā pļava netika nolemta iznīcībai, paldies ir jāsaka tās īpašniekam Andim Leinišam, kurš ilgus gadus darbojoties savā zemnieku saimniecībā. Kopjot bites, viņš apjauta, ka teritorijā ir šāds dabas dārgums, kuru var kaut nedaudz izglābt. Sazinājāmies ar Andi Leinišu.

Latvijas teritorijā kopš pagājušā gadsimta sākuma jau ir izzuduši vairāk kā 90% dabisko zālāju un pēdējos gados vien kādi 15- 17 procenti ir bioloģiski vērtīgas pļavas, cik no tām saglabāsies, cik būs jāreanimē un cik no tādām atliekām būs dzīvotspējīgas, to rādīs mūsu attieksme un arī laiks.