Grāmatu sērija "Latvijas vēstures mīti un versijas" ir profesionālu vēsturnieku stāstījumi un polemiskas sarunas ar žurnālistu Māri Zanderu par Latvijas vēsturē strīdīgām un maz cilātām tēmām. Sērijas grāmatā "Labie zviedru laiki. Vai tiešām?" autori apspriež situāciju 17. gadsimtā Vidzemē, kad tā bija pakļauta Zviedrijai. Kā atzīmēja izdevēji, šis periods vēsturiskajā atmiņā nereti tiek maldīgi vērtēts kā īpaši labs vietējiem iedzīvotājiem. Par zviedru valdīšanas laiku Vidzeme un vai tiešām šo laiku var dēvēt par "labo laiku" saruna ar vēsturnieku, Latvijas Vēstures institūta direktoru Gvido Straubi.

Kur "aug kājas" mītiem par zviedru laikiem kā labajiem laikiem Vidzemē?

"Pirmie laikam tās kājiņas sāka audzēt baltvācieši, kuri pretnostatīja zviedru laikus jeb 17. gadsimtu, kad Vidzeme nonāk zviedru rokās, iepriekšējiem jeb poļu laikiem. Lielā mērā tas bija tāpēc, ka tie vēsturnieki, kas 19. gadsimtā sāka rakstīt Baltijas vēsturi - Latvijas un Igaunijas vēsturi - viņi bija pārliecināti luterāņi un viņiem bija zināma alerģija pret katoļu laikiem. Tāpēc, ka pēc katoļu laikiem ar zviedriem nāk luterānisms, tā ir paradīze zemes virsū," skaidro Gvido Straube.

"Pēc tam jau 20. gadsimtā lielā mērā nacionālā vēstures rakstniecība audzēja klāt šīs kājas. Tur nāca salīdzinājums 17. gadsimtam ar 18. gadsimtu jeb krievu laikiem kā sliktiem laikiem. Sevišķi liberālā historiogrāfija Latvijā starpkaru posmā un pēc tam emigrācijā bija tā, kas ļoti dusmīgi skatījās uz 18. gadsimtu un krievu laikiem," turpina Gvido Straube.

"Tā vēsturē iezagās it kā foršais stāsts par laimes zemi Vidzemi 17. gadsimtā," norāda Gvido Straube.

"Daudzi to vienkārši pārkopēja, tiražēja tālāk, bet, ja sēdi ilgstoši pie kaut kādiem avotiem, tu ieraugi, ka tā īsti nav. Turklāt jāņem vērā, ka gan pirmie kristianizācijas nesēji - ordeņi, Rīgas bīskapi, vēlāk poļi, zviedri un krievi - tie visi ir okupanti. Viņi okupē Latvijas zemi un pakļauj vietējos iedzīvotājus, līdz ar to ir diezgan panaivi domāt, ka viņi nāca ar misijas apziņu dot laimi un prieku. Dabiski, ka viņi nāca ar ideju izmantot šo zemi, nopelnīt. Pēc tam jau skatīsimies, kā tālāk."

Zviedru valodas ceļš līdz mūsdienām

Kā sauca pirmo alfabētu rūnu rakstā, kā bībeles tulkojums 16. gadsimtā sekmēja šīs valodas attīstību?

Zviedru valoda ir attīstījusies no kopējās pirmatnējās ziemeļzemju valodas, bet kopš vikingu laikmeta sākuma ap mūsu ēras 800. gadu iespējams šķirt zviedru valodu kā atsevišķu valodu. Šajā valodā runā apmēram 10 miljoni cilvēku pasaulē, protams, visvairāk Zviedrijā. Tā vēstī Nacionālās enciklopēdijas interneta šķirklis par šo valodu. Tā cēlusies no ģermāņu valodu zara un par tās attīstību laika gaitā, izrunas īpatnībām un to, ko lingvistiski latvieši ir aizguvuši no zviedriem, stāsta Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes ģermānistikas nodaļas vadītāja, profesore Ineta Balode.