Siksspārņi bieži cilvēku radītajos stāstos ieņēmuši tāda nedaudz biedējoša un noslēpumaina dzīvnieka lomu. Koronavīrusa Covid-19 izraisītā pandēmija likusi šo krēslā dzīvojošo dzīvnieku virzienā paskatīties arī tiem, kas ikdienā par siksspārņiem nedomā. Vīruss, kura izcelsmi saista ar siksspārņiem, nemaz nepalīdz mītus par šiem dzīvniekiem kliedēt. Cik pamatoti tādi nosacītie vainīgā meklējumi Covid-19 radīšanā apstājušies tieši pie siksspārņiem, raidījumā Zināmais nezināmajā analizē siksspārņu eksperts un Latvijas Universtātes Bioloģijas fakultātes vadošais pētnieks, docents Viesturs Vintulis.

"Tam, ka vīruss ir tagad parādījies, ir daudzi nosacījumi, viens no tiem, ka paši esam pārveidojuši vidi, līdz ar to nonākam ciešākā kontaktā ar to, kas tur dzīvo. Otrs – daudzi no šiem vīrusiem bijuši lokāli izplatīti.

Arī šobrīd aktuālais vīruss, ja viņš ir no sikspārņiem, viņš ir no vienas konkrētas sikspārņu sugas, kas ir sastopama Dienvidaustrumāzijā," vērtē Viesturs Vintulis.

Viņš arī min, ka vairāki vīrusi ir ļoti seni un nav nekāds jaunums.

"Tropi tiek ļoti ekspluatēti un ir iespējas, ka kaut kas kaut kādā brīdī no sikspārņa vai kāda cita varētu pārlēkt, tāpēc daudz izskan, ka šī nav pēdējā pandēmija, ko sagaidām. Būs vēl, vai no sikspārņiem, vai kā cita, jo mēs dabu pārveidojam, mēs nonākam konfliktsituācijā un vīrusi pārleks no dzīvniekiem uz cilvēku," uzskata Viesturs Vintulis.

Par to, vai tiešām Covid-19 izplatībā ir vainīgi sikspārņi, Viesturs Vintulis atzīst, ka ir tikai aizdomas.

“Tas, kas ir konstatēts, ka sikspārņos ir atrasts vīruss, kura genoms par 96% atbilst Covid-19. Problēma ir tā, ka apmēram līdzīgs procents genomu mums sakrīt arī ar šimpanzēm, bet mēs neesam šimpanzes. Kaut kāda radniecība tur ir, var gadīties, ka tas ir kaut kādā veidā atceļojis no sikspārņiem, bet simtprocentīgu pierādījumu nav,” skaidro Viesturs Vintulis. “Vēl viena versija, ka varētu būt pangolīna (bruņnesis) vainīga, vai arī tā pārnesusi no sikspārņiem uz cilvēkiem.”

Viesturs Vintulis stāsta, ka šobrīd arī nav arī pierādīts, ka sikspārņi ar Covid-19 ir saskārušies. Tajā pašā laikā sikspārņu pētniekiem šogad rekomendē neķert viņus rokās, jo teorētiski pastāv iespējas inficēt sikspārņus no cilvēka.

“Par sikspārņiem ir zināms, ka viņi ir ārkārtīgi izturīgi pret vīrusiem un paši neslimo. Ir vēl vairāki momenti, kas liecina, ka sikspārņi varbūt nav tik milzīgs vīrusa avots. Tas vairāk ir pārspīlēti un tendenciozi viņus vainot,” uzskata pētnieks.

Ar citiem vīrusiem arī pierādījies, ka sākotnēji pierakstīja sikspārņiem, bet izrādījās, ka viņi nav vainīgi.

Naksnīgās spīdvaboles - jāņtārpiņi

Pasaulē mīt ap 2000 spīdvaboļu sugu, kuru īpatnība ir tā, ka spīd tikai mātītes un dara to, lai pievilinātu tēviņus. Latvijā  tādas spīdētājas ir divas sugas un mēs tās dēvējam par jāņtārpiņiem. Par jāņtārpiņiem stāsta Latvijas Universitātes bioloģijas fakultātes vadošais pētnieks, entomologs Voldemārs Spuņģis.