Laikā, kad mākslīgais intelekts un roboti ienāk teju ikvienā mūsu dzīves jomā, tie nestāv malā arī nozarēs, kur tos varētu meklēt vismazāk, piemēram, tieslietās. Vai humanoīdi roboti nākotnē izskatīs lietas un tiesnešu vietā pieņem lēmumus? Pēdējā laikā izskanējušas ziņas par pilotprojektiem vairākās valstīs, arī kaimiņos Igaunijā, kur roboti varētu atvieglot prokuroru un tiesnešu darbu. Vai varam uzticēties robota spriestpējai, kādu lietu izskatīšanu varētu uzticēt robotiem un kādsu riskus tiesu darbā rada mākslīgais intelekts, skaidro Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes docētāja, doktora studiju programmas tiesību zinātnes vaditāja Karina Palkova.

Robotus trenē un māca, lai tie varētu pieņemt lēmumus tiesā, bet šobrīd vēl roboti nepieņem patstāvīgi lēmumus, tos pieskata. 

"Šobrīd valstīs, kur mākslīgo intelektu izmanto, spriežot lietas, ir pārsūdzēšanas stadijā klāt tiesnesis. Šobrīd nav tā, ka cilvēki nepieskata mākslīgo intelektu. Šobrīd tas ir labs digitālais palīgs," atzīst Karina Palkova.

Vai mākslīgais intelekts varētu kļūt par lemtspējīgu tiesnesi?

"Nezinām, kā būs pēc 50 gadiem. Šobrīd ne IT speciālisti, ne tiesneši, ne sabiedrība kopumā neesam gatavi, ka lēmumus pieņems neatkarīgi, vai tā ir tiesa, vai nē, roboti. Mēs nezinām, uz kāda pamata lēmums tiek pieņemts.

Ja mēs runājam par cilvēka dzīvību, par cilvēka veselību un atbildību kopumā, mēs nekad nepieļausim tik svarīga lēmuma pieņemšanu nodot tam, ko mēs neizprotam līdz galam. Mākslīgais intelekts šobrīd nav tas, ko mēs izprotam," analizē Karina Palkova.

Viņa uzskata, ka lietas, kur jāpieņem standarta lēmums varētu arī izskatīt robots, piemēram, par ātruma pārsniegšanu, bet netic, ka sabiedrība tieslietās pilnībā paļausies uz robotiem, mākslīgo intelektu.

"Tiklīdz ir emocijas, uzvedība, morālie elementi, robots nevarēs. Viņš nespēs pieņemt lēmumu. Viņš ļoti sausi skatīsies faktus," bilst Karina Palkova.

Dabas kluso liecinieku stāsti par noziegumiem

Pēc dažiem smilšu paraugiem aptuveni varam pateikt, kurā Latvijas vietā cilvēks bijis pludmalē, stāsta Valsts tiesu ekspertīžu biroja Bioloģisko un ķīmisko ekspertīžu departamenta eksperte Māra Rēpele. 

„Kad 2000. gadu sākumā Latvijas televīzijā sāka demonstrēt  seriālu "CSI Miami" par ekspertu komandu, kas nodarbojas ar dažādu noziegumu izmeklēšanu, noskatījos pirmo sēriju kurā parādīts, ka pēc viena kvarca graudiņa izmeklētājs nosaka precīzu mājas adresi. Otrā dienā mums ar kolēģi te laboratorijā  pienāca vairāki zvani no policijas  ar jautājumu, vai mēs arī varam tik precīzi noteikt atrašanās vietu. Nē, tas ir absurds un izdomājums, un šo seriālu es vairāk neskatos,” tā stāsta eksperte Māra Rēpele.

Toties smaidot piebilst, ka Šerloku Holmsu gan sauktu par pirmo augsnes ekspertu. Kā zināms – šis slavenais literārais tēls  darbojās 19. ggadsimta beigās un ne reizi vien Holmss izsaka piezīmes par dubļiem uz cilvēku apaviem, pēc kuriem viņš nosaka to atrašanās vietu Anglijā. 

Bet pietiks atsauces uz izdomājumiem, skatāmies kā tas notiek šodien realitātē, kad Bioloģisko un ķīmisko ekspertīžu departamenta laboratorijā nonāk augsnes un augu  paliekas. Ko ar šie paraugiem dara eksperts, stāsta Māra Rēpele. Viņas kolēģes Ievas Gutovskas pārziņā ir augu paraugu analīze, tomēr arī viņai nākas izmeklēt augsnes paraugus.