Latvijas piekrastē palielinās atkritumu daudzums - tāds ir galvenais secinājums pēc šī gada kampaņas "Mana jūra" piekrastes atkritumu monitoringa datu apkopošanas. Kur rodas šie atkritumi, vai varam izdarīt kādus secinājumus par to, kāpēc atkritumu Latvijas pludmalēs ir vairāk un kā izskatāmies uz Eiropas fona, skaidrojam sarunā ar Vides izglītības fonda vadītāju Jāni Ulmi.

Raganu apļi - sēņu veidota neparasta parādība

Rudens tradicionāli ir lielais sēņošanas laiks, bet šoreiz raidījumā ne gluži par tām sēnēm, kuras uzreiz likt savā sēņotāja grozā. Sēnes mēdz veidot arī dīvainas parādības, ko sauc par raganu apļiem, un ar tiem saistīts ne mazums mistisku nostāstu. Raganu apļos var sastapt dažādas sēņu sugas, bet kāpēc šādi apļi rodas un kur tos varam meklēt, skaidro valsts emeritētais zinātnieks, bioloģijas zinātņu doktors, Latvijas Mikologu biedrības goda priekšsēdētājs Edgars Vimba.

"Cilvēki parasti brīnās, kāpēc sēnes aug apļos. Sēnes apļos aug tāpēc, ka kādreiz ļoti labā vietā ir nonākusi sēnes spora. Tā ir izdīgusi, izveidojusies sēņotne, ko saucam arī par micēliju, un tā radiāli sākusi augt uz visām pusēm. Līdz ar to šī micēlija galos noteiktos labvēlīgos apstākļos ir veidojušies augķermeņi. Tad iznāk, ka attiecīgie augķermeņi ir aplī. Ja radiāli ejam no sporas augšanas vietas, tad nonākam kādā vietā, kas ir vienādā attālumā no šī centra. Tā izveidojas šie raganu apļi," skaidro Edgars Vimba.

Saruna aizrit viņa mājas dārzā, kurā virmo ābolu un ziedu smarža, un, kas zina, vai šis dārziņš varētu kalpot kā mājvieta kādam raganu aplim jeb riņķim, jo, kā stāsta Edgars Vimba, šādus apļus varam atrast teju jebkādās vietās. Un šķiet, ka sēņu augšana aplī cilvēkiem joprojām raisa pārsteigumu, un tāpēc arī reakcijas, tādus ieraugot, ir dažādas.